Pirms 40 gadiem
1979. gada 8. augustā
Kinodarbinieku sasniegums
“Jelgavas rajona kinodirekcija paziņojusi Latvijas PSR Valsts kinematogrāfijas komitejai, ka jau augusta sākumā izpildīts 10. piecgades četru gadu uzdevums rajona iedzīvotāju kinoapkalpošanā.
Līdz 1. augustam četru gadu ieņēmumu plāna uzdevums tika pārsniegts par 500 rubļiem. Šajos gados apkalpots 1 miljons 45 tūkstoši skatītāju, starp kuriem 22 tūkstoši bērnu. Katrs rajona iedzīvotājs desmitajā piecgadē kinoseansus apmeklējis vidēji 27 reizes. Rajona kinomehāniķi galvenokārt strādājuši ar padomju mākslas filmām. Tās aizpilda 60–70 procentus repertuāra.”
Laulība un tās motīvi
“Laulība un ģimene. Absolūtais vairākums dažādu ideoloģiju ir vienprātīgi atzinušas dzimumu biosociālās savienošanās laulībā un ģimenes kā sabiedrības pamatšūnas lielo nozīmi. Tālāk aizsākas sarežģītu viedokļu un pamatojumu konfrontācijas, kas un kādēļ vieno cilvēkus ģimenēs, kā izpaužas to iedarbība uz sabiedrību, kāda ir to nozīme cilvēku attiecību veidošanā vispār. Vienprātības te nebūt nav. Tādēļ arī tik atšķirīgas ir rūpes, kuras laulības un ģimenes jautājumos demonstrē pretējas ideoloģijas. Nereaģēt uz dzīves aktualitātēm nedrīkst, nav arī izdevīgi. Un tāpēc attieksmes, deklarācijas un problēmu tulkojumi plūst ne vien no literatūras lappusēm, mikrofoniem, ekrāniem, tribīnēm, bet arī no kancelēm,” raksta LLA marksistiski ļeņiniskās filozofijas un zinātniskā komunisma katedras asistents R.Vilciņš.
“Ieskābušais” tirdzniecības centrs
““Darba Uzvaras” 3. augusta numurā izlasīju rakstiņu “Kaķis maisā”, kurā jelgavnieks V.Azevičs rakstīja, ka Komjaunatnes ielas tirdzniecības centra gastronomijas veikalā pārdots ieskābis piens. (..) Es 2. augustā arī iepirkos Komjaunatnes ielas tirdzniecības centrā. Kulinārijas veikalā ap pulksten 13 nopirku ar gaļu pildītās pankūkas un kotlešu pusfabrikātus. Mājās šos produktus liku tūlīt uz pannas. Bet liels un, jāatzīstas, visai nepatīkams bija mans pārsteigums, ka ēšanai šie produkti izrādījās nelietojami. Kotletes un gaļa pankūkās bija skāba. Vai pārdevējiem nav jāatbild par to produktu kvalitāti, ar kuriem viņi tirgojas?” jautā lasītāja M.Krūmiņa.
Vajadzētu taupīt laiku un nervus
““Griežos pie jums ar lūgumu palīdzēt Tirdzniecības pārvaldes 31. apavu veikalam Ļeņina ielā 21 iekārtot vitrīnas tā, lai pircējiem nevajadzētu stāvēt rindā tikai tāpēc vien, lai uzzinātu, kādu izmēru jauni apavu modeļi ir pārdošanā.
Pirms vairākiem gadiem, kad veikals nebija pārkārtots, pat no ielas varēja redzēt, kādi apavi ir pārdošanā. Bet pēc katra pārkārtojuma tas kļūst aizvien sarežģītāk. Piemēram, 25. jūlijā bija pārdošanā jauna modeļa importa kurpes. Nostāvēju rindā 40 minūtes, lai beidzot uzzinātu, ka man vajadzīgā izmēra apavu pārdošanā nav. Sarūgtinājums bija liels.
Uz manu ierosinājumu pārcelt jaunāko fasonu apavu vitrīnu tuvāk kasei pārdevēja atbildēja, ka nevarot jau visas galošas izlikt redzamā vietā…” sašutusi Z.Ambulte.
Pēc lasītājas vēstules redakcija skaidro situāciju. “Redakcijas darbiniece R.Zāle apmeklēja veikalu un runāja ar tā vadītāju A.Pustovalovu. Viņa piekrīt, ka, kopš veikalā ieviesta pircēju pašapkalpošanās, radušās zināmas neērtības. Traucē telpu šaurība. Pārdevēju skaits neliels, tāpēc tad, kad preces atvestas, cenšoties apavus pēc iespējas ātrāk pārdot. Neesot arī laika sarakstīt izmērus un izlikt vitrīnā pie kases jaunākos modeļus. Savukārt pircējs, iekļuvis šaurajā telpā, kurā tik daudz dažādu apavu, apjūk un labu brīdi nevar atrast vajadzīgo. Bet pircēju rinda gaida.”
