Gan veselības problēmu, gan aizņemtības dēļ svētceļnieku grupa, kas 1. augustā izgāja no Jelgavas uz Aglonu, ceļu ir pārtraukusi. Uz Aglonu turpina iet grupas no Rīgas, Iecavas, Liepājas un citām vietām. Ir ziņas, ka tajās piedalās arī jelgavnieki.
Pēc neoficiālas informācijas, jelgavnieku svētceļojums tika pārtraukts pie Ozolaines, kad grupā bija palikuši divi cilvēki, pārējie četri svētceļojumu bija pārtraukuši jau agrāk. No Jelgavas svētceļojumā izgāja seši cilvēki. Agrākie Aglonas svētceļojuma dalībnieki stāsta, ka tā ir parasta lieta, ka ne visi veic visu ceļu līdz Aglonai, bet gan piedalās tajā vienu vai vairākas dienas. Ja grupa ir liela, tad šādas dalībnieku skaita svārstības nejūt. Pirmais svētceļojums no Jelgavas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā notika 1994. gadā, un tajā piedalījās ap 180 cilvēku.
Pieredzējušais svētceļojumu vadītājs Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs ir publicējis atziņas, ka mūsdienās svētceļojumu rīkošana ir problemātiskāka, nekā tas bija agrāk. Cilvēkiem ir grūtāk izbrīvēt tam nepieciešamo laiku. Kolēģi no laikraksta “Kursas Laiks” ziņo, ka mazāk nekā citus gadus, proti, divpadsmit, svētceļnieki uz Aglonu devušies no Liepājas.
Tradicionāli svētki Aglonā sāksies 13. augustā, kad tiek atzīmēti Svētā Meinarda lielie svētki, 14. augusta vakarā sakrālajā laukumā notiks Tautas krustaceļš, bet Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenais dievkalpojums, uz kuru parasti ierodas arī valsts augstākās amatpersonas, notiks 15. augustā pulksten 12.
