Tālāk par Austrumiem var būt ne tikai austrumi: šķērsojot kādu nemanāmu robežu, var nokļūt Rietumos. Gan nedaudz filosofiskā, gan arī ģeogrāfiskā nozīmē.
Tālāk par Austrumiem var būt ne tikai austrumi: šķērsojot kādu nemanāmu robežu,
var nokļūt Rietumos. Gan nedaudz filosofiskā, gan arī ģeogrāfiskā nozīmē.
Laikam tikai ļoti naivs cilvēks var domāt, ka Krievijai nebūtu vērts piedalīties ekonomiskās aktivitātēs, kas saistītas ar Korejas Tautas demokrātiskās republikas valsts dzīvi. Šo tēzi savā braucienā uz Tālajiem Austrumiem kā vaduguni paturēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iepriekš apmeklējis Pekinu, viņš transkontinentālo vizīšu sēriju pa Tālajiem Austrumiem pabeidza sava maršruta galapunktā Okinavā, Uzlecošās Saules zemē Japānā, kur notiek G 8 – «lielā astotnieka» – valstu samits.
Kamēr Okinavā noslīpēja pret iespējamiem terora aktiem vērstos drošības pasākumus (kārtību nodrošināt bija mobilizēti ap 2000 policistu, aptuveni 100 apsardzes kuteru, kā arī helikopteri un cita tehnika), lai «astotnieka» līderi citu svarīgāko apspriežamo jautājumu vidū varētu droši un netraucēti risināt ideju par globālā pretraķešu aizsardzības vairoga izveidošanu. Kamēr japāņu pavāri aiz septiņiem slepenības zieģeļiem gatavoja maltīti varenāko valstu vadītājiem, tikmēr Vladimirs Putins «iegriezās pasērst» pie pieticīgā armijas frencī tērptā Ziemeļkorejas valsts līdera Kima Džongila. Zīmīgi, ka līdz šim Korejas Tautas demokrātisko republiku vispār nebija apmeklējis neviens Krievijas augsta ranga vadītājs, pat padomju laikos.
Abu valstu vadītāju sarunas ievērojami pārsniedza tām oficiāli atvēlēto laiku. Tika apspriesti vairāki temati. Ekonomikas jomā pašreizējā posmā panākumu nebija daudz. Piemēram, Phenjana «draudzības vārdā» lūdza Krieviju norakstīt trīs miljardu dolāru lielo parādu. Kremlis Putina personā parādīja raksturu – nepiekrita.
Turpretī politiskās sarunas abu valstu vadītāji nosaukuši par izcili veiksmīgām.
Uzmanības centrā bija Vašingtonas paziņojums par to, ka tai nepieciešama pretraķešu aizsardzības sistēma, lai aizsargātu sevi no «neprognozējamām» valstīm, tādām kā Ziemeļkoreja, ja tā veiktu ierobežotu kodoltriecienu ASV. Krievija kategoriski iebilst pret kodolaizsardzības vairoga izveides plāniem, jo tie esot pretrunā 1972. gada Pretballistisko raķešu līguma pamatprincipiem.
Korejas Tautas demokrātiskās republikas līderis Kims Džongils savukārt apliecināja Putinam, ka viņa valsts raķešprogrammām ir tikai un vienīgi miermīlīgs raksturs, bet amerikāņu nemitīgi piesauktie kodoldraudi esot tīra izdoma, kam nav nekā kopīga ar īstenību. Vēl vairāk – Ziemeļkorejas līderis pirmoreiz pauda, ka viņa valsts esot gatava pilnībā atteikties no savām raķešprogrammām, ja citas valstis tai piegādās nesējraķetes mierīgiem kosmosa pētījumiem. Viņš arī vēlējās zināt, vai Krievija būtu gatava šādu tehniku piešķirt. V.Putins piekrita, ka šī tēma prasa papildu analīzi, bet jau tagad esot skaidrs, ka Krievija ir ar mieru ieguldīt savas pūles. Tikai, sacīja prezidents, nevajadzētu tās gaidīt no Krievijas vien, tas būtu jādara kopā gan Ziemeļkorejai, gan Dienvidkorejai, kā arī ASV, Ķīnai un Japānai.
Savstarpējas sapratnes gaisotne valdīja visā sarunu gaitā. To vainagoja kopīgi parakstīta deklarācija, kas cita starpā paredz, ka turpmāk Krievija piedalīsies abu Koreju tuvināšanās procesos. Putins uzaicināja Džongilu apmeklēt Maskavu. Lielais karotājs piekrita.
Ziemeļkorejas «saimnieka» solījums Putinam bija ļoti nozīmīgs pirms sarunām pie «lielā astotnieka» galda Okinavā. Otrkārt, kodolaizsardzības jautājumiem arvien ir vēl cita – ekonomiskā – puse, kas šajā gadījumā Krievijai var izrādīties izdevīga, turklāt nepakļaujot sūbējuma riskam miera aizstāvja tēlu. Treškārt, attīstoties Korejas pussalas abu valstu tuvināšanās procesam un tajā līdzdarbojoties, Krievija var kļūt par tādu kā saņēmēju jauna, spēcīga saimnieciskā «tīģerēna» radībās. Izklausās jo vairāk vilinoši tāpēc, ka viens no nākamā «tīģera» «vecākiem» var kļūt valsts ar hiperattīstītu ekonomiku – Dienvidkoreja. Ja Rietumeiropai, Krievijasprāt, ne vienmēr var un vajag uzticēties, kāpēc Rietumiem tomēr netuvoties no Austrumiem?
Viņa ceļojums uz Tālajiem Austrumiem pārdomāts filigrāni. Pēc nozīmīgajām sarunām Phenjanā Putins devās uz Blagoveščenskas pilsētu, lai nelielā promenādē ar robežapsardzes kuteri pa Amūru pārlūkotu Krievijas un Ķīnas robežas, nedaudz atpūstos un sakopotu domas. Lai atbilstoši beidzamo dienu notikumiem vadītu Sibīrijas Tālo Austrumu un Aizbaikāla attīstības perspektīvām veltītu apspriedi. Tajā valdošā bija atziņa: Krievijai nekavējoties un radikāli jāattīsta ekonomika šajā reģionā, citādi to darīs Ķīna, Koreja un Japāna. Kāda vieta un loma tajā paredzēta jaunajam ekonomiskajam «tīģerim», to rādīs jau tuvākā nākotne.
Krieviem ir populārs sakāmvārds: nedali ādu, kamēr lācis mežā. Uz tīģeriem tas, acīmredzot, neattiecas.
