Samazinās naudas viltojumu skaits
2019. gada pirmajā pusgadā Latvijā un eirozonā samazinājies naudas viltojumu skaits. Latvijas Bankā pirmajā pusgadā veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām). Salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusgadu, viltojumu skaits sarucis par 22%. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (74% gadījumu). Eirozonā kopumā konstatēts 251 tūkstotis viltotu banknošu. Pašlaik apgrozībā ir krietni vairāk nekā 22,5 miljardi eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 1,2 triljoni eiro. Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudaszīmju dizainu un drošības pazīmes.
Rosina netirgot alkoholu benzīntankos
Veselības ministrijas priekšlikums aizliegt alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās (DUS) ir loģisks, taču par to būtu jādiskutē, pauž partiju apvienības “Jaunā Vienotība” pārstāvis Andrejs Judins. Viņaprāt, alkohola tirdzniecība DUS ir “drusku dīvaina”, jo šādās tirdzniecības vietās pamatā iepērkas transportlīdzekļu vadītāji. Šāda iniciatīva kopumā varētu gūt atbalstu, tomēr pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāuzklausa arī lielākie degvielas tirgotāji, lai varētu saprast, cik liela vieta DUS darbībā ir alkohola tirdzniecībai.
Grib celt akcīzes nodokli
Akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari, tostarp palielinātu finansiālo slogu tajā strādājošajiem, negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, kā arī reģionos dzīvojošos iedzītu nabadzībā un ierobežotu pārvietošanās iespējas, norāda Saeimas deputāti un ministri. Atvieglojumi dīzeļdegvielas iegādei ir būtisks valsts atbalsta mehānisms – tā ir daļa no priekšrocībām, kas veicina uzņēmējdarbību. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver, ka Latvijā jāīsteno uz iedzīvotāju interešu un vajadzību aizstāvību vērsta politika: nedrīkst radīt apstākļus, kas negatīvi ietekmētu dzīves un darba iespējas reģionos. Šāds risinājums ceļu infrastruktūras atjaunošanas veicināšanai uzliks papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem reģionos, kas savukārt radītu nevēlamu pamudinājumu pārcelties uz attīstības centriem un pilsētām.
