Latviju ir viegli pārbraukt pāri. Pirms dažām dienām nācās būt dzimtās zemes austrumos – Latgalē –, un nākamajā dienā jau baudīju jūras vējus rietumpusē – Ventspilī. Un katrai pusei ir savs šarms un raksturīgā atmosfēra.
Pārvietojoties pa Latgales līkumainajiem ceļiem, visapkārt paveras mīlīga ainava ar viensētām, kur neatņemama sastāvdaļa ir lauku pirtiņa, flokši pie mājas stūra, pļavās “laimīgās govis”, kuras ir ganībās, nevis lielkūtīs, kur cilvēks tām pienes barību visu cauru gadu, un suņuki, kas dzenas pakaļ katram auto, kas brauc tuvāk viņu teritorijai. Kaut kas no tā visa ir jau redzēts bērnībā. Vai tā ir toreizējā estētika vai atmosfēra – nezinu, bet kaut kas no pagātnes tur ir saglabājies. Ar ceļabiedru nospriedām, ka Latgales šarms noteikti būtu interesants Latvijas viesiem. Un ne tikai viņiem. Mums pašiem bija interesanti kādā ēstuvītē, lasot ēdienkarti, skaidrā latgaliešu valodā rakstītu. Piemēram, čais maksā 0,80, kopejs – malnais 1,50, boltais – 1,80, iudiņs – gāziets/negāziets 0,80, limanadi – vysaidi – 1,00 utt. Nu mīlīgi. Un šmakovka, kā tad bez tās. Rezumē – tur vēl var noķert pagājušos laikus.
Savukārt, ja ceļš ved cauri Kurzemei, paveras plaši līgani lauki bez gala un malas, un ainava ir cita. Tuvojoties Ventspilij, var sajust ostas pilsētas dunu un lielo centību, domājot par tūristu izklaidēm. Protams, pilsēta ir kopta un ziedoša. Gaisu tikai sabojā kravu pārkrautuves putekļi un skaņas, kas nāk no kanāla otras puses, kur rit nemitīgs darbs. Bet tas nespēj sabojāt vienu no pēdējo gadu vērienīgākajiem kultūras projektiem nacionālā mērogā, kas realizēts Ventspilī, – koncertzāles “Latvija” atvēršanu. Ja Rīgā kādreiz taps tik ļoti ilgi gaidītā jauna koncertzāle, tad būs jādomā par tās nosaukumu, jo pats svarīgākais, kas varētu būt, jau “aizsists”. Par akustiku un interjeru nevaru spriest, jo ēkā netiku, bet par tās tēlu un apkārtni varu padalīties. Man gribētos izcelt jaunās koncertzāles vides dizaina veikumu jeb ainavu arhitektu darbu. Protams, visredzamākā ir grandiozā strūklaka “Fregate “Valzivs”” Lielajā laukumā. Nesagaidīju vakaru, bet pieļauju, ka izgaismota tā ir vēl redzamāka un lieliskāka. Bet visjaukākais ir mākslīgais reljefs – pakalns, kas paceļas koncertzāles priekšā un, uzkāpjot tā augstākajā šķautnē, pārvēršas par nogāzi, uz kuras brīvdabas koncerta laikā var sēdēt un baudīt priekšnesumu. Koncertzālei esot vairākas funkcijas. Bez zāles ar gandrīz 600 vietām tajā ir Ventspils Mūzikas vidusskola, bērnu mūzikas skola un Mūzikas bibliotēka. Sākums ir labs. Skaista vide, jauna būve un ambīcijas. Lai skan!
