Pirms 40 gadiem
1979. gada 15. augustā
Nāk jaunā maize
“Šim brīdim Labības produktu kombinātā visi gatavojās. Apcirkņi gaidīja jauno ražu. Laboranti bija gatavi noteikt maizes labības vērtību. Un nu šis brīdis bija klāt. 1. augustā pirmās 63 tonnas šī gada maizes kviešu atveda kolhozs “Padomju jaunatne”. Tajā pašā dienā staļģenieši valstij pārdeva 29 tonnas rudzu. 8. augustā sovhozi “Jelgava” un “Lielupe” valsts apcirkņos iebēra 146 tonnas rudzu. Līdz 13. augustam valsts klētī bija sabērtas 277 tonnas maizes labības.
“Kaut arī laiks lietains, graudi ir labas kvalitātes,” sacīja kombināta direktors V.Hofrāts. “Daļu graudu iepērkam tieši no kombainiem un kaltējam paši, daļu saimniecības atved jau izkaltētus.””
Ne tikai ziemošanas sekas
“Kolhozs “Ziedkalne” atpaliek no iepriekšējā gada tempiem gaļas ražošanā, bet piena ražošanā nupat sasniegts iepriekšējā gada līmenis. Arī lopbarības sagādē krasu pārmaiņu nejūt. “Kāpēc izveidojies tāds stāvoklis?” “Darba Uzvaras” lauksaimniecības nodaļas vadītāja R.Novermane, tiekoties ar šīs saimniecības priekšsēdētāju A.Strazdiņu, centās rast atbildi. Lūk, viņu saruna.
Korespondente. Šā gada septiņos mēnešos pārdots valstij tikai par 1200 kilogramiem piena vairāk nekā pērn šai laikā. Bet gaļas ražošanā – mīnus ir 44 tonnas. Kā izskaidrojams šāds kritums?
A.Strazdiņš. “Ziedkalni” parasti dēvē par rajona “Kamčatku”. Teritorijas ziņā tā pieder pie nelielo saimniecību grupas: zemes kopplatība ap 2100 hektāru, vidējie ieņēmumi gadā pārsniedz vienu miljonu 200 tūkstošus rubļu. Raksturīgi, ka saimniecības teritorijā nav dabisko pļavu. Lopbarības objekti, izņemot kompleksu slaucamajām govīm un jaunceltni cūkām, gandrīz visi ir nemoderni – dziļās kūtis. Tas nozīmē, ka pērnziem ļoti aktuāla bija pakaišu problēma.”
Ar labu garastāvokli
“… Iedomāsimies drūmu rudens dienu. Pūš auksti vēji. Jau no paša rīta līst lietus. Cilvēks ierodas darbā saīdzis, sabozies. Bet viņam pirms došanās reisā pasniedz glāzi karstas, aromātiskas tējas, kurai pieliets nedaudz tonizējoša ekstrakta (extractum “Eleutherococel”). Tā savus šoferus un traktoristus pagājušā gada rudenī un ziemā darbā izvadīja LRTN Jelgavas rajona apvienībā. Par tējas sagatavošanu rūpējās ēdnīcas vadītāja Aina Kazeniece. Bet pieredze aizgūta no Volgas automobiļu ražotājiem. Medicīnas punkta vadītāja Ņina Abarone, izlasījusi žurnālā, aizrakstīja uz Toljati. Atbilde ar ieteikumiem atnāca ātri.
Taču tās nav vienīgās rūpes par strādātāju veselību. Visus aukstos mēnešus – no oktobra līdz maijam – šajā uzņēmumā visiem pusdienās pasniedza saldo ēdienu, bagātinātu ar C vitamīnu. Un arī tas vēl nav viss: šoruden iecerēts visiem darbiniekiem veselības stiprināšanai (arī bērnudārza iemītniekiem) pasniegt pirms maltītes skābekļa kokteili… Kā tas garšo? Par to onkuļiem un tantēm varētu pastāstīt Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas bērnudārza iemītnieki. Viņi jau visu vasaru ar vislielāko apetīti notiesā savu porciju “saldējuma”.”
Triju pilsētu sacensības uzvarētāji – šaulieši
“Jelgavnieku delegācija pilsētas Izpildkomitejas priekšsēdētāja pirmā vietnieka E.Saknes vadībā pagājušās nedēļas nogalē ieradās Šauļos, lai kopā ar Pērnavas un Šauļu pārstāvjiem apkopotu triju pilsētu sacensības rezultātus pirmajā pusgadā. (..) Sacensības rādītāju analīze parādīja, ka vislabākos rezultātus guvuši Šauļu uzņēmumu kolektīvi. Šaulieši apsteiguši sacensības partnerus rūpnieciskajā ražošanā, celtniecībā, pakalpojumu sfērā un tirdzniecībā, panākot ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar piecgades trešo gadu.”
