Ar stāstu
Ikdienas skrējienā ne vienmēr ir laiks iedziļināties katrā faktā un notikumā, bet, ja sanāk kaut kam pievērsties vairāk, aiz visa var atrast interesantus stāstus. Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā bija izdevība pabūt pianista Stīvena Ridlija koncertā Dzintaros. Atvadījies no baņķiera turīgās dzīves, apdāvinātais un virtuozais pianists reiz izstūma uz ielas klavieres un sāka spēlēt. Savos 29 gados Stīvenam ir izdevies iekarot pasaules vadošās mūzikas skatuves, nopelnot starptautisku mūzikas kritiķu un publikas atzinību. Pateicoties mūziķa prasmei izjust skaņdarbus un nodot savas izjūtas un emocijas publikai, Stīvena Ridlija uzstāšanās aizrauj jau ar pirmajām minūtēm. To Stīvens parādīja, arī meistarīgi iekustinot citkārt nemaz ne tik aktīvo Latvijas publiku.
Mākslinieks atzīst, ka mūziku vairāk redz nekā dzird, kā arī sapņo ar savu mākslu ietekmēt miljonu klausītāju dzīves. Ja viņa dziesmas dzird radio vai vienkārši ierakstā, tā nenoliedzami ir burvīga mūzika, bet stāsts paliek apslēpts. Fantastiska bija iespēja pabūt Stīvena koncertā un dzirdēt, kas licis viņam sacerēt to vai citu dziesmu. Kā, piemēram, emocionālais notikums, kad viņa draugam un tā mammai abiem reizē atklāja vēzi. Vietnē “YouTube” ir atrodami ieraksti no 24 stundu klavierspēles maratona Londonas ielā, kur Stīvens spēlēja, lai atbalstītu savu draugu.
Tādi vai citādi stāsti slēpjas aiz daudz kā – šajā laikraksta numurā var izlasīt Kalnciema–Klīves baznīcas ērģeļu stāstu un citus, kam ikdienā varbūt paskrienam garām nepamanot.
