Atklātībā nodotie, pašlaik vēl neapstiprinātie Valsts valodas likuma izpildes noteikumi ir nepilnīgi un tos nepieciešams pilnveidot gan juridiski, gan pēc būtības.
Atklātībā nodotie, pašlaik vēl neapstiprinātie Valsts valodas likuma izpildes noteikumi ir nepilnīgi un tos nepieciešams pilnveidot gan juridiski, gan pēc būtības, paudis Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces padomnieks mazākumtiesību jautājumos Reinis Āboltiņš. Viņš arī uzskata, ka noteikumu izstrādātāji ir pārkāpuši starptautiski pieņemto praksi, kas paredz dokumentu izstrādes laikā konsultēties ar sabiedriskajām organizācijām, šajā gadījumā ar mazākumtautību biedrībām. Kā uzskata R.Āboltiņš, Latvijā nav iedibinātas šādas tradīcijas un diskusijas sākas tikai pēc tam, kad kāds darbs jau ir paveikts. Kādēļ arī šoreiz pārkāpts šis princips, R.Āboltiņš atbildēt nevarēja, norādot, ka tas būtu jājautā Valsts valodas centra vadītājai Dzintrai Hiršai, kas bija atbildīgā par noteikumu izstrādi. R.Āboltiņš intervijā minēja vairākus trūkumus, kas parādījušies noteikumu projektā, piemēram, nav korekti noteikti prasmes līmeņi. Piemēram, augstākais līmenis paredz, ka valsts valoda jāzin dzimtās valodas līmenī. Tas, pēc R.Āboltiņa domām, ir nepieņemami. «Kā var prasīt, lai vēl kādu valodu cilvēks zinātu tikpat labi kā dzimto valodu?» jautāja padomnieks.
