Kāda ir atšķirība dīzeļdegvielas un benzīna izmantošanā?
Atbild Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.
Latvijā pamatā tiek lietoti divu veidu iekšdedzes dzinēji – benzīna dzinēji ar dzirksteles aizdedzi un dīzeļdzinēji ar kompresijas metodi. Latvijā, tāpat kā Eiropā, galvenokārt izmanto dīzeļdzinējus – ne tikai vieglajā transportā, bet arī dzelzceļā, smagajā transportā, kuģos u.tml.
Ar E95 un E98 apzīmē benzīnu, savukārt ar DD dīzeļdegvielu. E95, E98 un DD pašlaik arī ir pamata degvielas, kas tiek piedāvātas tirgū.
Mazāk remontu, bet lielāks patēriņš
Benzīns ir dzidrs, caurspīdīgs šķidrums, kura pamata komponenti ogļūdeņraži ir iegūti no jēlnaftas, un normālos apstākļos tas ir gaistošs un viegli uzliesmojošs. Benzīnu galvenokārt izmanto kā degvielu iekšdedzes dzinējos ar dzirksteles aizdedzi.
Skaitlis, ko redzam benzīna markas nosaukumā, ir attiecīgā benzīna oktānskaitlis. Tas atspoguļo benzīna spēju iekšdedzes dzinējā sadegt bez detonācijas jeb izturību pret detonāciju.
Šobrīd Latvijas tirgū ir pieejams divu veidu benzīns – 95. un 98. Jo augstāks oktānskaitlis, jo augstāka izturība pret detonāciju. Tas nozīmē, ka 95. markas benzīna oktānskaitlis ir 95. Tā arī ir vienīgā atšķirība, par ko varam spriest, ja salīdzināšanā neapskatām citus benzīnu raksturojošos parametrus. Jāņem vērā, ka automobiļu ražotājs ir norādījis dzinējam piemērotāko benzīnu, proti – tā oktānskaitli, un lietotājam ir būtiski to ievērot, lai nodrošinātu optimālu dzinēja darbību un nepakļautu dzinēju bojājumu riskam.
Tradicionāli par benzīna priekšrocībām salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu tiek uzskatīta klusāka motora darbība, retāka remonta nepieciešamība un veiktspējas saglabāšanās bargos un ekstrēmos ziemas apstākļos. Savukārt galvenais benzīna mīnuss ir salīdzinoši augstāka cena un lielāks degvielas patēriņš, rēķinot uz nobraukto attāluma vienību.
Dīzelis lētāks, bet auto – dārgāki
Dīzeļdegviela ir bezkrāsains vai krāsains šķidrums (krāsa, ja dīzeļdegvielai nav pievienoti marķieri, var mainīties no viegli dzeltenas līdz dzintara krāsai), kura galvenie komponenti ogļūdeņraži, tāpat kā benzīnam, ir iegūti no jēlnaftas. Dīzeļdegvielu galvenokārt izmanto kā degvielu dīzeļdzinējos. Tomēr dīzeļdegvielas un benzīna ķīmiskais sastāvs atšķiras. Atšķirīgais sastāvs ir par pamatu atšķirīgām īpašībām un izmantošanai.
Tradicionāli par dīzeļdegvielas priekšrocībām salīdzinājumā ar benzīnu tiek uzskatīts mazāks patēriņš un potenciāli zemāka bīstamība (dīzeļdegviela neiztvaiko, nav gaistoša un viegli uzliesmojoša), kas prasa mazāk finansiālo līdzekļu drošas produkta aprites nodrošināšanai.
Identisku automobiļu gadījumā auto, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju, ir dārgāks par auto, kas aprīkots ar benzīna dzinēju. Dīzeļdzinēji ir ekonomiski izdevīgi, ja automobili izmanto gariem pārbraucieniem, bet nav izdevīgi, ja to izmanto īsiem ceļa posmiem. Mazāks degvielas patēriņš uz nobraukto attāluma vienību nekompensē automobiļu iegādes cenu starpību.
Dīzeļdegvielā zemās temperatūrās veidojas parafīna kristāli, kas, sasniedzot noteiktu izmēru, pakāpeniski nosprosto degvielas filtru, bloķējot degvielas padevi. Lai arī lielākā daļa degvielas tirgotāju savlaikus nodrošina attiecīgas klimatiskās klases dīzeļdegvielas pieejamību degvielas uzpildes stacijās, tomēr filtra nosprostošanās problēma pilnībā netiek izslēgta, ja bākā ir laika apstākļiem neatbilstošas klimatiskās klases dīzeļdegvielas atlikums.
Gāze piemērota gariem braucieniem
Vēl Latvijā ir izplatīta autogāze, kas ir benzīna aizstājējs. Tās popularitāti veicina zemāks akcīzes nodoklis nekā benzīnam un dīzeļdegvielai. Autogāze ir viegli uzliesmojošu ogļūdeņražu gāzu maisījums, ko iegūst vai nu no dabasgāzes kondensāta, vai naftas pārstrādes procesā un kas paredzēta autogāzei piemērotu un speciāli aprīkotu iekšdedzes dzinēju darbināšanai. Autogāzes galvenās sastāvdaļas ir propāns un butāns. Tā ir viegli gaistoša, tāpēc normālos ekspluatācijas apstākļos sašķidrinātā veidā tiek uzglabāta tērauda spiedtvertnēs. Lai atvieglotu gāzes noplūdes konstatēšanu un laikus novērstu potenciālu sprādzienbīstamību, autogāzei veic odorizāciju, pievienojot attiecīgus sēru saturošus savienojumus.
Tradicionāli par autogāzes būtiskāko priekšrocību tiek uzskatīts zemāks degvielas patēriņš, rēķinot uz nobraukto attāluma vienību. Ekonomiskais efekts ir sasniedzams, ja automobili izmanto garu gabalu veikšanai.
