Izlasot kādas «Jelgavnieces» rakstu 20. jūlija «Ziņās» («Baznīca pārvēršas par izklaides namu»), nesapratu, kā cilvēks var tā «nomelnot» kādu draudzi, palikdams anonīms.
Izlasot kādas «Jelgavnieces» rakstu 20. jūlija «Ziņās» («Baznīca pārvēršas par izklaides namu»), nesapratu, kā cilvēks var tā «nomelnot» kādu draudzi, palikdams anonīms.
Baptistu Dievnamu sāku apmeklēt jau no 1998. gada, kad mamma mūs ar brāli aizveda uz Svētdienas skolu, kura, starp citu, bija pirmā un tolaik arī vienīgā Jelgavā. Jau tad baptistu Dievnams atšķīrās no citiem – ar dziesmām, kas bija daudz mūsdienīgākas nekā citur. Brauca arī viesi no ārzemēm, kā arī no citām pilsētām. Bet visvairāk mani baptistu Dievnams piesaistīja ar patīkamo atmosfēru, kas tajā valdīja. Jutos kā citā pasaulē, visi vienmēr bija mīļi, smaidīgi, jautri, ja vajadzīgs – izpalīdzīgi. Te visi bija draugi neatkarīgi no tā, kā esi ģērbies. Šeit svarīga bija cilvēka dvēseles tīrība, apņemšanās ticēt, jo Dievs nešķiro pēc izskata.
Tieši ar jautro gaisotni šis Dievnams panāk to cilvēku uzmanību, kam «Dieva būšana» liekas pārāk samākslota, proti, piesaista jauniešus, kas varbūt nepievērstos ticībai, ja nebūtu Baptistu draudzes un cilvēku, kuri vienmēr visus gaida «atplestām rokām» un gatavi piedot un aizmirst ikviena kļūdas, protams, ja viņš nožēlo, ko darījis nepareizi.
Ja nebūtu baptistu draudzes un šī Dievnama, es neticētu Dievam, nebūtu sadzirdējusi patiesību, kas rakstīta Bībelē, jo esmu kristīta kā luterāne.
Šeit es uzzināju kaut ko vairāk par Dievu, te prata pasniegt Bībelē teikto tā, lai tas būtu saprotams un interesants arī mazajiem cilvēciņiem.
Manuprāt, nav būtiski, kā sludina Dieva vārdu, svarīgi, lai tas sasniedz mērķi un cilvēks sāk ticēt Dievam. Šajā Dievnamā ir daudz jauniešu un bērnu, bet vai tāda nav bijusi Dieva griba? Vai Dievs nav vēlējies, lai viņam sāk ticēt un pievērsties arvien jaunāki cilvēki? Pats Jēzus ir teicis: «Laidiet bērniņus pie manis!…» Bērni ir mūsu nākotne, veci cilvēki – pagātne. Nākotne ir jāmīl un jārespektē, pagātne – jāciena.
Ar cieņu – jelgavniece Kristīne Vanaga
