Par zirgiem gan te ir runa tikai asociatīvā nozīmē, jo «Mītavas kumeļi», kā mēs visi zinām, ir BMX braucēju klubs.
Par zirgiem gan te ir runa tikai asociatīvā nozīmē, jo «Mītavas kumeļi», kā mēs visi zinām, ir BMX braucēju klubs. Taču sportistu šāgada sasniegumi liecina, ka jelgavnieki arvien brašāk jūtas savu sacīkšu riteņu seglos. Pēc vienpadsmit gadu darbības, kuras laikā klubā sumināts ne viens vien Latvijas čempions, šogad ir gūta dubultuzvara Eiropas līmenī. Kā «Ziņas» jau rakstīja, par Eiropas čempioniem savās vecuma grupās kļuvuši jelgavnieki Edgars Rubenis un Uldis Balbeks. Par spēcīgu «aizmuguri» tādam abu puišu izrāvienam var atzīt arī «Mītavas kumeļu» šogad pirmoreiz izcīnīto Latvijas BMX federācijas kausu.
Veiksme vai likumsakarība?
Protams, atbildīgā startā var gadīties no braucēja neatkarīgas tehniskas kļūmes, taču «Mītavas kumeļu» treneris Aivars Ikaunieks uzsver, ka BMX trasē, tāpat kā ikvienā citā sporta veidā, svarīga ir sportista fiziskā sagatavotība.
– Spēks, izturība, ātrums – tās ir galvenās lietas. Taču nepietiek vien ar to, ka vienu dienu sprintosi vai svarus cilāsi. Viss ir «jāsaliek pa plauktiņiem», – saka treneris, uzsvērdams sistēmas nozīmi.
Novērtējot pareizas fiziskās sagatavotības lomu rezultātu uzlabošanā, profesionālus vieglatlētus treniņdarbā arvien vairāk iesaista spēļu un citu sporta veidu pārstāvji. Aivars Ikaunieks piemēra pēc nosauc Bružiku, Obižajevu, Īviņu, kas strādā basketbola un futbola komandās. Bet starptautiskais sporta meistars vieglatlētikā, ilggadējs Latvijas izlases un savulaik arī PSRS izlases dalībnieks Aivars Ikaunieks, tātad, kopš pērnā gada novembra trenē «Mītavas kumeļus». No tā laika puišiem ziemu un vasaru notiek regulāri un profesionāli plānoti fiziskās sagatavotības treniņi.
– Man patīk ar viņiem strā-
dāt, – saka treneris un piebilst, ka iepriecinājuši arī šīsvasaras rezultāti. – Varbūt tā ir sagadīšanās, bet varbūt arī mans nopelns. Tagad jācenšas titulus aizstāvēt un arī dabūt vēl kādu klāt.
Aivars ir pārliecināts, ka «Mītavas kumeļiem» vēl ir neizmantotas potences. Ir vairāki fiziski spēcīgi, taču psiholoģiski nesagatavoti braucēji. Mājās tāds brauc kā dievs, bet ārzemju trasē izskatās kā pirmoreiz uz riteņa uzkāpis. Pirmoreiz būdams klāt tik augsta ranga starptautiskās BMX sacensībās, treneris vēl vairāk pārliecinājies, ka audzēkņu psiholoģiskajai sagatavotībai jāveltī lielāka vērība. Savulaik PSRS izlasē, kur, pēc A.Ikaunieka vārdiem, «bija liels spiediens un vajadzēja turēties pēdējiem spēkiem», viņš pats ik dienu nodarbojies ar autogēno treniņu. Tagad meklēšot rokā pēc profesionālu psihologu ieteikumiem ierakstītās kasetes un mēģināšot likt lietā.
Kā viņš vērtē jaunos čempionus? Edgars, ja vien viņu nevajās traumas, būs ļoti perspektīvs braucējs. Uldim spēks jāaudzē. Ja nākamajā ziemā viņš kārtīgi pastrādās, tad problēmām nevajadzētu būt. Ir vēl arī tāda slimība, kas mēdz pielipt agri uzlēkušām zvaigznēm. Jā gan, ja piemetas zvaigžņu slimība, ar sportistu ir cauri, apgalvo treneris, tomēr cerēdams uz abu jauno čempionu «imunitāti».
Ja BMX kļūs par olimpisko sporta veidu, šie pašlaik 13, 15 gadu vecie puiši būs «pati sāls», viņš spriež un acīmredzot ir gatavs šo sāli rakt.
Vecāki tur īkšķus
Mēdz teikt, ka nekas nerodas tukšā vietā. Arī klajais laukums, kur pirms 11 gadiem tapa viena no pirmajām BMX trasēm Latvijā, tikai no malas vērotājam varēja šķist tukšs. Patiesībā tur, ārēji nemanīta, vienmēr rosījusies enerģija, ko savu atvašu nodarbei nav žēlojuši vecāki. Ar viņu darbu tapusi trase, treniņu laikā viņi bijuši skatītājos, sacensību laikā – līdzjutēju un tiesnešu vidū. Pašiem mazākajiem, piec- un sešgadīgajiem puikām, protams, tētis un mamma vajadzīgi, lai gluži vienkārši nokļūtu uz treniņu. Bet lielākajiem bez viņu palīdzības un materiālā atbalsta nenokļūt uz Latvijas vai vēl jo vairāk – starptautiskām sacensībām.
– Laikam jau es biju tas iniciators, – piecpadsmitgadīgā Eiropas čempiona Edgara tētis Dzintars Rubenis, sporta meistars skijoringā un meistarkandidāts motokrosā, atzīst, ka izmēģināt spēkus uz BMX ritenīša ierosinājis viņš.
Līdzīgi šķitis arī Ulda tētim, kas savulaik esot «drusku nodarbojies ar airēšanu».
BMX trasē ir izauguši kluba dibinātāja, prezidenta un sabiedriskā trenera Stepona Jonkusa divi dēli (Ģirts, kas tagad startē elites klasē, joprojām ir starp Latvijas vadošajiem braucējiem). Vecāko brāļu pēdās seko jaunākie, un tas tikai stiprina kluba ģimeniskās tradīcijas.
– Par mūsu čempionu panākumiem! – trases treneru istabiņā (ko skauģi diemžēl regulāri pamanās izdemolēt) aizvadītajā nedēļā tika uzsaukts tosts.
Bet bijušie un nākamie čempioni tikmēr, kā katru treniņvakaru, raiti ripināja pa trasi.
«Domāju, kas notiek aizmugurē»
BMX trases garums nav precīzi noteikts. Pašmāju trasi Uldis Balbeks varot veikt 41 sekundē. Eiropas čempionātā tā bijusi nedaudz garāka, toties, kā sportisti mēdz teikt, ātrāka. Ko var paspēt izdomāt šajās aptuveni 40 sekundēs?
– Uz starta pie barjeras es domāju: «Kaut tikai nenokristu!» Trasē? Tad es domāju par to, kas notiek aizmugurē.
Protams, ja esi pirmais (kā Uldis un Edgars bija visos čempionāta braucienos), tad gluži likumsakarīgi ir domāt par to, kas notiek aizmugurē. Vai kāds tevi negrasās apsteigt.
Lai cik lielu gandarījumu nestu sports, treneris Ikaunieks uzsver, ka pats galvenais puišiem ir mācības, jo «pēc tam tavus panākumus vairs neviens neatcerēsies». Prieks, ka jaunajiem čempioniem te nav ko pārmest. Edgars ir iestājies 4. vidusskolas 10. klasē ar komercnovirzienu. Uldis, beidzot 6.klasi, bijis viens no labākajiem. Abiem līdzās braukšanai ar savu «kumeļu» patīk arī dažādas citas sportiskas nodarbības un, protams, datori. Nākotne? Varētu būt saistīta ar profesionālo sportu. Ar cerībām, ka BMX kļūs par olimpisko sporta veidu.
