Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekta “Atbildīga ūdens resursu apsaimniekošana lauku attīstībai vietējā līmenī un Baltijas jūras reģionā” gaitā veikta mehāniska Svētes upes posma krasta tīrīšana un atbrīvošana no ūdensaugu apauguma krasta līnijas joslā no tilta pār Svētes upi Jēkabniekos – 200 metrus uz augšu un 80 metrus uz leju upes tecēšanas virzienā, informē Jelgavas novada pašvaldībā.
Svētes kopējais garums ir 123 kilometri, no kuriem 75 kilometri atrodas Latvijas teritorijā un 65,4 kilometri Jelgavas novadā. Svēte plūst cauri lauksaimniecībā intensīvi izmantotajam Zemgales līdzenumam. Barības vielu izskalošanās no lauksaimniecības zemēm veicina pastiprinātu ūdens augu augšanu, bet palieņu pļavu nepietiekama apsaimniekošana visā ūdens objektam piegulošajā teritorijā veicina biomasas uzkrāšanos un upes gultnes nosprostojuma veidošanos, tādējādi traucējot dabisko upes tecējumu. Upju dabiskos procesus papildus ietekmē klimata pārmaiņu izraisītās salīdzinoši siltās ziemas, kad neveidojas bieza ledus kārta, kas pavasara palu laikā spēj dabiski attīrīt upes gultni un krasta līniju.
Augusta otrajā pusē projekta “Atbildīga ūdens resursu apsaimniekošana lauku attīstībai vietējā līmenī un Baltijas jūras reģionā” īstenošanas gaitā pēc Jelgavas novada pašvaldības pasūtījuma ir veikta mehāniska Svētes upes posma krasta tīrīšana un atbrīvošana no ūdensaugu apauguma krasta līnijas joslā Jēkabniekos, Svētes pagastā. Šāda organiskās masas aizvākšana novērš plūdu riskus un nodrošina vienmērīgu ūdens tecējumu. Pašvaldībā skaidro, ka ar šo projektu vēlas veicināt upes krastu tuvumā esošo zemju īpašnieku izpratni par krastu sakopšanas nozīmi biogēno elementu apritē un pretplūdu pasākumu īstenošanā, kā arī ūdens kvalitātes un vides uzlabošanā. Teritorijā veiktais ir labs piemērs upes attīrīšanai no ūdensaugiem, jo salīdzinājumā ar pļaušanu, ja netiek izvākta augu biomasa, ir efektīvāks, jo ūdensaugu sakņu izcelšana kavēs tālāku upes krasta aizaugšanu un uzlabos ūdensteci.
