Durtas, plēstas brūces. Vasarā liela daļa nelaimju saistītas ar peldēšanos.
Durtas, plēstas brūces
Vasarā liela daļa nelaimju saistītas ar peldēšanos. Visbiežāk traumas ir durtas vai plēstas brūces. Pēc lēcieniem ūdenī mēdz būt kakla skriemeļu, mugurkaula lūzumi. Šogad sliktā laika dēļ šādu nelaimju ir mazāk nekā pirms gada, bet ar grieztām, plēstam brūcēm pilsētas slimnīcā pacienti ierodas ik dienas.
Visbiežāk brūces ir kājās – pēdu virsmās, apakšstilbos, jo stikli parasti ir ūdens tilpnes dibenā.
Ja ievainojums ir liels, bet virspusējs, tas nav īpaši bīstams, bet mēdz būt dziļas brūces. Jebkurā gadījumā būtu jāmeklē ārsta palīdzība. Šis nosacījums ir obligāts, ja ievainotajam ir aizdomas, ka brūcē ir palicis svešķermenis. Speciālistam padomu var nelūgt tikai tad, ja ievainojums tiešām ir viegls un neliels, bet, ja ir nošķelts kāds lielāks ādas gabals, jādodas pie ārsta.
Dienas laikā labāk apmeklēt poliklīniku, doktorātus, ģimenes ārstus, un ārsts, ja netiks galā, zinās, pie kāda speciālista nosūtīt.
Tie, kas ir vakcinēti pret difteriju un tetanusu jeb stingumkrampjiem (šīs abas vakcīnas parasti tiek potētas kopā), var neuztraukties, bet, ja ievainotais zina, ka nav potēts, tūlīt pēc ievainojuma jāsaņem pote. Pretējā gadījumā (īpaši, ja brūce ir dziļa, plata un netīra) pastāv iespēja saslimt ar tetanusu.
Stingumkrampji var nesākties tūlīt, bet pat pēc nedēļas. Ja anairobie mikrobi (tādi, kas vairojas bez skābekļa klātbūtnes) nokļūst dziļi audos un sāk vairoties, sabrūk muskuļi, rodas gāzes, organisms saindējas un sākas krampji. Šādi gadījumi ir reti, tomēr, ja stingumkrampji attīstās, mirstība to dēļ ir gandrīz simtprocentīga.
Lauzts vai izmežģīts kakls
Ja pēc kritiena, lēkšanas ūdenī, vai kādas citas nelaimes, ir sāpes kaklā un aizdomas par iespējamu lūzumu, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība. Cietušais jānogulda uz cietas virsmas, pēc iespējas mazāk izkustinot traumētos skriemeļus. Ja kāds no klātesošajiem ir zinošāks, var mēģināt uztaisīt apkakli, nofiksēt taisnu kaklu, bet, ja nav pārliecība par savām spējām, labāk to nedarīt. Pretējā gadījumā sekas var būt smagas.
Ja lūzuši kakla skriemeļi, sāpes ne vienmēr ir spēcīgas. Tās var būt tik tikko pamanāmas. Sāpes parādās tūlīt pēc traumas iegūšanas, reizēm tas var notikt tikai pēc vairākām stundām. Ja pēc šādām kakla traumām sāk tirpt rokas vai kājas, vai ir traucēta to darbība, jādomā, ka nelaime radījusi kaut kādus bojājumus.
Slīkšana
Slīkšanas gadījumā cilvēks vispirms ir jāizvelk no ūdens, jānovieto uz cieta pamata. Tad jāatbrīvo viņa elpceļi, jo, ja cietušais slīcis, parasti tas ir sarijies ūdeni un ūdenszāles. Kad elpceļi atbrīvoti, jānoskaidro, vai cietušais elpo. Ja ne, jāsāk elpināt no mutes mutē.
Jāpārbauda sirdsdarbība, pataustot pulsu uz miega artērijas pie kakla vai pīķa kaula artērijas pie delnas. Pie delnas nezinātājs pulsu var arī nesataustīt. Ja sirds nedarbojas, jāuzsāk tās masāža.
Pat ja cietušais nav bijis tik kritiskā stāvoklī un pašu spēkiem izdevies to atdzīvināt, ir jākonsultējas ar ārstu, jo, sarijoties ūdeni, var rasties dažādas plaušu patoloģijas, piemēram, plaušu karsonis.
Daudziem pierasts ir uzskats, ka pirms peldēšanas nevajag ēst. Speciālisti gluži tā nedomā. Ēst varot, bet pārēsties gan nebūtu vēlams, jo peldoties var palikt slikti, sākties vemšana, un tas rada lielāku iespēju sarīties ūdeni. Tāpat nav ieteicams peldēties alkohola reibumā. Ja ir traucēta kustību koordinācija, iespējamība noslīkt palielinās.
Pārsauļošanās
Jebkuram ir gadījies saulē apdegt jeb pārsauļoties un iemantot sarkanu, svilstošu, sāpīgu, jutīgu ādu.
Ja ir apdegumi, tad noteikti uz tiem nevajag smērēt eļļu vai treknus krēmus. Pirmā palīdzība ir auksts ūdens. Apdedzinātajai vietai jāliek virsū aukstas kompreses vai, ja iespējams, ilgstoši jātur zem tekoša ūdens.
Uz saules izraisīta virspusēja apdeguma var likt arī krējumu, bet tas nav vēlams, ja apdegums ir dziļš. Ja pēc sauļošanās jau tajā pašā dienā sāk lobīties āda un pat uz tās veidojas pūslīši, jāsecina, ka iemantots dziļš apdegums. Šādā gadījumā jādodas pie ārsta.
Saulē nebūtu vēlams aizmigt, jo guļot var nepamanīt mirkli, kad āda jau sāk apdegt un pieļaujamā robeža ir pārkāpta.
Ja pēc pārsauļošanās sāk sāpēt galva, parādās slikta dūša, vemšana un ļoti augsta temperatūra, tas liecina, ka ir saules dūriens.
Karstas telpas
Vasarā jāuzmanās no karstām telpām. Tajās parasti ir mazāk skābekļa, bet organisms to pieprasa vairāk. Karstumā paplašinās asinsvadi un uzlabojas asinsrite. Ja skābeklis netiek uzņemts pietiekami, cilvēks noģībst. Tādā gadījumā pēc iespējas ātrāk jāatver logs vai jāizved cietušais svaigā gaisā.
Pēdējā mēneša laikā slimnīcas Uzņemšanas nodaļā reģistrēti:
27 piekautie, 6 no divriteņa nokritušie, 5 pa logu izlēkušie, 20 auto avārijā cietušo, 18 peldoties brūces guvušo, 10 no dažāda veida apdegumiem cietušo, 4 dzērumā sadurtie,
2 sabadītie, 15 insektu sakosto.
Konsultējoties ar Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas dežūrārstu traumatologu Andri Brūveru un medicīnas sabiedrības «Optima-1» acu ārsti Valdu Rozentālbergu, sagatavoja Anda Austruma.
Paldies par sadarbību pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas personālam!
