Pirmo reizi uz aviošovu ar ģimeni devāmies pagājušajā gadā. Tas bija tepat Latvijā, Engures novadā, kur Smārdes pagastā lidostas “Jūrmala” teritorijā norisinās Baltijas valstīs lielākais aviošovs “Wings Over Baltics”. Toreiz tas kalpoja par iemeslu, lai pērn augusta beigās izlemtu doties uz Radomā (Polijā) notiekošo aviošovu. Tiesa gan, šis brauciens mums beidzās ar zināmu fiasko, jo Eiropu vasaras beigās piemeklēja pēkšņs aukstuma vilnis. Temperatūra nokrita līdz plus astoņiem, 10 grādiem, un nemitīgi lija. Pasākumā nosalām kā prusaki un paceļamies gaisā redzējām vien pāris lidmašīnas, un tās pašas pelēkajās, mākoņainajās debesīs knapi varēja saskatīt.
Šogad jūnija beigās, atgriežoties no ceļojuma uz Franciju, Polijas autobāņa malā pamanījām lielu reklāmu par Gdiņas aviošovu, kas norisinās augusta vidū. Starp citu, aviošovs Radomā nenotiek katru gadu, bet gan ik pa diviem, tātad šogad tas nebija variants. Ceļš pa bāni Polijā ir gana garš, paspējām izsmieties, ka ar mūsu pieredzi tajā nedēļas nogalē ir garantēts auksts un lietains laiks. Māņticīgi gan neesam un spriedām – varbūt jāizbrīvē nedēļas nogale un jāaizbrauc! Meitas uzreiz paziņoja, ka tur senči pilnīgā mierā var doties vieni paši, viņas labprāt palikšot mājās ar suni. Jauki, jo līdz ar to atkrīt problēma sameklēt kādu suņa pieskatītāju. Turklāt ir taču vērts ik pa laikam kādā braucienā aizlaist bez bērniem. Atgriežoties Latvijā, par savu izdeju izstāstījām draugu pārim, ar kuriem kopā pērn pabijām Radomā. Izrādījās, ka viņu dēls tieši tajā nedēļā ciemosies pie radiem Itālijā un mēs varam doties kopīgā bezbērnu izbraucienā uz Gdiņu.
Gdiņa pārsteidz
Lai varētu izbaudīt aviošovu, kā arī atpūsties un paskatīties kaut ko Gdiņas apkārtnē, izbraucam jau ceturtdienas agrā rītā. Naktsmītne rezervēta Gdiņas centrā pie galvenās pilsētas ielas un pie pašas jūrmalas promenādes, jo jau iepriekš pasākuma mājaslapā piefiksēts, ka promenādē piektdienas un sestdienas vakarā notiks bezmaksas lidojumu paraugdemonstrējumi. Naktsmītne turpat blakus ir īsts ieguvums, jo nav jācenšas novietot automašīnu pilsētas centrā (mūsu naktsmītne nodrošina rezervētu autostāvvietu pagalmā bez maksas) milzīga pasākuma laikā. Vakarā varam vienkārši iziet pastaigāties un piecās minūtēs būt norises vietā.
Pa ceļam uz Gdiņu piestājam divos apskates objektos. Sameklējam vienu bijušās dzelzceļa līnijas tiltu. Pie iespaidīgā Stančiku tilta (netālu no Lietuvas–Polijas–Krievijas robežas) būts vairākas reizes, tāpēc šoreiz izraugāmies citu. Arī tas ir gana interesants, lai gan ne tik liels un iespaidīgs. Vēl piestājam izlocīt kājas pie “Leśniewo Górne” slūžām, kas nav tikušas pabeigtas, tomēr ir interesants vēsturisks apskates objekts.
Jāatzīst, ka pirms ierašanās Gdiņā, šķita, ka tā būs vien pie Gdaņskas izveidojies guļamrajons, tāpēc esam pārsteigti par pilsētas pašpietiekamību. Jā, tā ir salīdzinoši jauna, tāpēc nevar lepoties ar vecpilsētu un senu arhitektūru. Taču tā ir dzīvīga un interesanta arī bez vēsturiskā piesitiena. Piemēram, tik daudz dažādu restorānu un ēstuvju, cik Gdiņā, redzēts reti kurā Eiropas pilsētā. Maltīti var ieturēt gan reģionālā poļu stilā, gan baudīt meksikāņu, grieķu, itāļu un citu valstu virtuves.
Jāatgādina, ka Gdiņa ir pilsēta Polijas ziemeļos pie Baltijas jūras. Kopā ar Gdaņsku un Sopotu veido tā saukto Trīspilsētu (Trójmiasto) ar vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. Līdz pagājušā gadsimta 20. gadiem Gdiņa bija neliels kašūbu zvejniekciems. Pēc Pirmā pasaules kara nolemts izveidot Dancigas brīvpilsētu (tagad – Gdaņska), bet jaunajai Polijas valstij piešķirt tā saukto poļu koridoru (starpkaru periodā lietots termins, ar kuru apzīmēja Polijai piederošu zemes joslu agrāko Vācijas impērijas provinču teritorijā, kas tai tika piešķirta pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jūrai), kurā ietilpa arī Gdiņa.
1920. gada ziemā sakarā ar saspīlētajām attiecībām ar Dancigu Polijas valdība nolēma Gdiņā būvēt lielu ostu un kara flotes bāzi. Sākās gan ostas, gan pilsētas būvniecība, un 1923. gada 13. augustā ostā ienāca pirmais kuģis. Kad Gdiņa 1926. gada 10. februārī ieguva pilsētas tiesības, tās iedzīvotāju skaits bija aptuveni 6000, tagad šis skaitlis sasniedz jau aptuveni 250 000.
Līdz 1938. gadam Gdiņa kļuva par lielāko un modernāko ostu Baltijas jūrā. Starp citu, arī mūsu naktsmītnē sienas rotā ierāmēti plakāti no tiem gadiem, kas vēsta par dažādu īpašu kuģu maršrutu atklāšanu Gdiņā. Vācu okupācijas laikā pilsētas nosaukums bija Gotenhāfene (Gotenhafen). 1945. gada 30. janvārī no Gdiņas (Gotenhāfenes) pēdējā braucienā devās kuģis “Wilhelm Gustloff”. Tas bija vācu kruīza kuģis, kas pārveidots par bruņotu slimnīcas kuģi, kuru, darbojoties kā militārā transporta kuģim, 30. janvārī nogremdēja padomju zemūdene vācu civiliedzīvotāju, amatpersonu un bēgļu no Prūsijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Igaunijas un Horvātijas, kā arī militārpersonu no Gdiņas evakuācijas laikā. Par bojāgājušo skaitu ir vairākas versijas, pēc dažām aplēsēm, sasniedzot vairāk nekā 9000 cilvēku, kas vēsturē ir lielākais dzīvību zaudējums, nogrimstot vienam kuģim.
Jūrmalas šarms
Gdiņā un tās apkārtnē ir kur pastaigāties un ko apskatīt. Uz muzejiem šoreiz “nespiežam”. Pārāk maz laika mums ir atvēlēts šim izbraucienam. Taču pastaigas gan savā īsajā vizītē Polijā gribas īstenot. Pirmajā dodamies jau ierašanās dienas vakarā. Izstaigājam naksnīgo izgaismoto promenādi turpat pie mūsu naktsmītnes, bet otrā rītā izejam garākā pastaigā tuvējā dabas parkā, kas izvietojies jūras krastā. Apskatāms gan glīts stāvkrasts, gan vēsturiski kara tehnikas objekti. Šeit atrodas arī nožogota militārā objekta teritorija, kurai apkārt ved pastaigu takas, kam blakus vijas sēta, uz kuras ik pa gabalam izvietotas norādes, ka nožogotajā teritorijā iet nedrīkst.
Gdiņas administratīvās robežas aptver vairākus parkus un dabas rezervātus, tajā skaitā “Trójmiejski park Krajobrazowy”, kas izveidots 1979. gadā. Tāpat “Kępa Redłowska” rezervāts ir viena no skaistākajām vietām Polijas piekrastē (aplūkojams gana iespaidīgs minētais stāvkrasts). Rezervāts izveidots 1938. gadā (padarot to par vienu no vecākajiem Polijā) un aizņem 118,16 hektārus starp Orlovas rajonu un “Kamienna Góra” (Akmens kalnu) Gdiņā.
“Kamienna Góra” izvietoto lielo krustu, kas atrodas netālu no mūsu naktsmītnes, pamanām jau pirmajā vakarā un, protams, iekļaujam to savā apmeklējumu plānā. Kalna nogāzēs ar savrupmājām, kas atrodas pašā Gdiņas centrā, atrodas parks, no kura paveras skats uz pilsētas centru, ostu un Gdaņskas līci. 1994. gadā kāpuma virsotnē ticis uzstādīts 25 metrus augsts metāla krusts – tas nakts laikā ir izgaismots, labos laika apstākļos esot redzams no Gdaņskas un Hēlas pussalas.
Piektdien apmeklējam aviošova bezmaksas vakara programmu. Cilvēki to skatīties ieradušies tiešām daudz, visi izturas draudzīgi. Lai arī uz pilnu klapi darbojas dažādas ēstuves – stāvlaukums blakus promenādei pārvērties par ātro uzkodu tirdzniecības placi, kur nopērkami gan hotdogi un burgeri, gan beļģu frī kartupeļi un vafeles un neskaitāms daudzums cita ēdamā, tāpat lejamais alus un sidrs –, nekādas nekārtības nenovērojam. Īpaši nemana arī policistu klātbūtni, kas rūpētos par kārtību lielajā pasākumā, bet, iespējams, mēs vienkārši tos neieraudzījām.
Nakts lidojumi noteikti bija iespaidīgākā aviošova sastāvdaļa (atgādināšu, ka tos bez maksas varēja vērot jebkurš pilsētas iedzīvotājs vai viesis), iespējams, tā likās tāpēc, ka šādus priekšnesumus tumsā redzējām pirmo reizi. Pašā aviošovā, kas gan apmeklējams par maksu lidostā pilsētas nomalē un notika sestdienā un svētdienā, arī ir gana plašs paraugdemonstrējumu klāsts, īpaši akcentējot Saūda Arābijas pārstāvju “Saudi Hawks” piedalīšanos.
