Augustā vienā no likvidējamās Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas ražošanas korpusiem darbu sāks firmas «Madara» cehs.
Augustā vienā no likvidējamās Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas ražošanas korpusiem darbu sāks firmas «Madara» cehs.
Metālapstrādes uzņēmums «Madara» bankrotējušās rūpnīcas divas administratīvās ēkas un četrus ražošanas cehus iegādājās izsolē un jau jūlija sākumā sāka sakārtot iekārtas un gatavoties darbam. «Lattelekom» operatīvi atjaunoja tālruņa sakarus, Jelgavas elektrisko tīklu rajons pirms elektropiegādes atjaunošanas sakārtoja elektroapakšstaciju.
Ūdens piegāde aizkavē nodomus
Taču pilsētas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmums ūdens piegādi centās novilcināt, prasot segt iepriekšējo bankrotējušās ražotnes saimnieku parādu 11 tūkstošu latu apmērā.
– Uzņēmumam vajadzētu priecāties par jaunu klientu, nevis bremzēt tā nodomus, – spriež «Madaras» direktors Pēteris Bila, uzsverot, ka «Madara» līdzšinējos gados sevi apliecinājusi kā akurātu un precīzu klientu.
Vienlaikus saprotama ir ūdenssaimniecības uzņēmuma vēlēšanās atgūt zaudētos līdzekļus, taču likums neparedz, ka uz jauno īpašnieku par izsolē nopirktu objektu attiecas agrākie parādi. Pašvaldības uzņēmuma direktors Jānis Laizāns norāda, ka firmas «Madara» direktors P.Bila vienlaikus ir arī likvidējamās LMR administrators un viņam būtu jārūpējas par kreditoru prasījumu apmierināšanu un līdzekļu atgūšanu.
Taču J.Laizānam kā LMR kreditoru pārstāvim nevarētu būt sveša vispārējā situācija. Un proti, faktiski nav iespējams atrast kādu bankrotējušu uzņēmumu, kura administratoram būtu izdevies apmierināt visu kreditoru prasījumus. Reāli lielākajai daļai kādreizējie ieguldījumi jānoraksta kā zaudējumi.
Arī LMR gadījumā no pusotra miljona latu lielajām parādsaistībām, strādājot ar debitoriem un pārdodot īpašumu, par labu kreditoriem atgūta apmēram piektā daļa līdzekļu. Tas nozīmē, ka faktiski apmierināti gandrīz vai tikai pirmās kārtas prasījumi.
Tuvākajā laikā strādājošo skaits palielināšoties
Pagājušās nedēļas beigās ūdens piegādes pārpratumi ar pašvaldības starpniecību atrisināti. Šonedēļ firma «Madara» aktīvi gatavojas ražošanai – tiek atjaunotas «sapuvušās» ūdensvada caurules un sakārtots cehs. Patlaban remontdarbos ir nodarbināti ap 20 cilvēku. Uzsākot ražošanu, metālapstrādi varētu veikt apmēram tikpat speciālistu. Radions Safins, ražošanas vadītājs jaunajā «Madaras» cehā, paredz, ka tuvākajā laikā nodarbināto skaits cehā varētu sasniegt 50. Strādnieku skaits varētu palielināties arī turpmākajos mēnešos un sasniegt divus simtus, jo uzņēmumam ir nodrošināts saražotās metālapstrādes produkcijas noiets. Saglabājoties līdzšinējai situācijai un «Madaras» iekarotajām tirgus pozīcijām, kā arī citos cehos izveidojot riepu un atkritumu pārstrādes uzņēmumu, tālākā perspektīvā strādājošo skaits kādreizējā LMR teritorijā, pēc P.Bila domām, varētu sasniegt septiņus simtus jeb tikpat, cik strādnieku savulaik nodarbināts LMR.
Jaunais «Madaras» cehs ražos eirokonteinerus un citas metāla konstrukcijas Vācijas, Spānijas, Dānijas, Holandes un citu Eiropas valstu tirgum. Izstrādājumu noņēmēju vidū ir pastāvīgie klienti no firmām «Fliegel» un «Smith», kā arī «Porsche», «Volkswagen» un «Ford» ražotāji.
Cer palielināt savu tirgus daļu
– Ar augstām tehnoloģijām nevaram iespiesties Eiropas tirgū. Nevaram sasniegt «Mercedes» līmeni, kur 90 procentu operāciju veic roboti. Mūsu joma ir darbi, ko nevar mehanizēt. Turklāt tos varam veikt itin veiksmīgi, – stāsta P.Bila, būdams gandarīts, ka atšķirībā no vairākiem Polijas, Čehijas un Rumānijas uzņēmumiem «Madarai» šogad izdevies izturēt kvalitātes prasības un saglabāt licences līdzšinējās produkcijas ražošanai.
Tādējādi Eiropas metālapstrādes tirgū parādījies vakuums – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tas rosinājis ražošanu attīstīt. P.Bila lēš, ka tādējādi «Madara» līdzšinējo tirgus daļu 16 procentu apmērā Eiropā varētu kāpināt. Šajā nolūkā iegādāti LMR korpusi.
Šā gada pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums ir ap divi miljoni Vācijas marku. Peļņa pirms nodokļu nomaksas varētu svārstīties 10 līdz 12 procentu robežās. Ievērojami labāki ir arī «Madaras» meitas uzņēmuma «Mašīnbūves rūpnīca» rezultāti. Šīs ražotnes apgrozījums pietuvojies pusotram miljonam dolāru. Tas panākts, pateicoties kvalitātei, stingrai piegādes termiņu ievērošanai un pastiprinātam darbam ar klientiem. Arī Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas metalurģiskie kombināti sākuši novērtēt precizitāti un labprātāk izvēlas saņemt bremžu un eļļošanas sistēmas noteiktajā dienā, nevis gaidīt, kas raksturīgs sadarbībā ar austrumvalstu piegādātājiem. Norēķinos ieviesta stingra iepriekšējas samaksas kārtība.
Tajā pašā laikā metāla piegādes firmas no augstākminētajām valstīm norēķinus par izejvielu ļauj veikt mēneša laikā. Lai saņemtu šādas atlaides, svarīgi radīt uzticību un saglabāt akurāta rēķinu kārtotāja reputāciju.
Ražotnē prasa «drakonisku» disciplīnu
P.Bila atzīst grūtības labu strādnieku atrašanā. Turklāt, lai nodrošinātu kvalitātes prasības, uzņēmuma vadītāja vārdiem runājot, tiek prasīta drakoniska disciplīna, nepieļaujot ierašanos darbā iereibušam vai vaļošanos. Tā kā zinošus lietpratējus atrast ir grūti, «Madara» speciālistus apmāca. Šogad profesionālās iemaņas apguvušas divas metinātāju grupas (katrā 20 cilvēku). Mazākos apmēros apmācīti stropētāji, elektrospeciālisti un citu arodu pārstāvji.
– Ar pārkvalificēšanu un apmācību būtu jānodarbojas nodarbinātības dienestam, kas saņem šim nolūkam atvēlētu naudu. Diemžēl esam spiesti to darīt paši un par saviem līdzekļiem, – spriež P.Bila.
Līdztekus ražošanas uzsākšanai «Madara» pievērsusies arī citiem uzlabojumiem. Teritorijas sakopšanas gaitā nodots apmēram 1500 tonnu lūžņu. Uzsākta administratīvā korpusa sakārtošana. Jumta remonts varētu izmaksāt 8000 latu. Kopumā ražotnes sakārtošanā «Madara» šogad varētu ieguldīt 60 tūkstošu latu. Paralēli tam tiek domāts par jaunu projektu – riepu un atkritumu pārstrādi pēc vācu tehnoloģijas. Tā Jelgavai varētu būt jauna nozare un ļautu nodarbināt vēl ap pussimts cilvēku.
