Saistībā ar kriminālprocesu, ko Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs (IDB) ierosinājis par iespējamām nelikumībām austrumu robežas būvē, SIA “Ceļu būves sabiedrībai “Igate”” otrdien Rīgā rīkoja preses konferenci, kurā savu viedokli pauda aizdomās turētais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, kā arī citi uzņēmuma pārstāvji. M.Peilāns noliedza, ka būtu pārkāpis likumu, un pauda aizdomas, ka “Igates” labā vārda diskreditēšanā ir ieinteresētas kādas personas, kuras vēlas kavēt valsts robežjoslas izbūvi, kā arī traucēt uzņēmuma darbu.
Žogs traucē robežpārkāpējiem
“IDB vadās no vienpusīgiem materiāliem un pieņēmumiem, kas neatspoguļo objektīvo realitāti. Uzņēmumam ir pamatotas aizdomas, ka tajā ir kāds ieinteresēts, lai robežai nepieciešamās infrastruktūras izbūve nenotiktu tik ātri vai tādā kvalitātē, kāda nepieciešama,” sacīja “Igates” nolīgtais advokāts Āris Bočs. Savukārt “Igates” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Stundiņš sarunā ar “Ziņām” min, ka pēc Krievijas robežas izbūves ir samazinājies robežpārkāpēju skaits. J.Stundiņš domā, ka šī jezga varētu būt izdevīga kādam, kas nodarbojas ar nelegālo imigrantu kontrabandu. Savukārt M.Peilānam ir aizdomas par ieinteresētību Ķekavas apvedceļa publiskās–privātās partnerības projektā. “Igate” kopā ar Spānijas partneri ir viens no pretendentiem šajā iepirkumā. Tomēr “Igates” pārstāvji neatklāja, par kādām personām ir runa un kāda varētu būt viņu ieinteresētība.
Kriminālprocess bojā publisko tēlu
M.Peilāns uzsvēra, ka IDB dara savu darbu, vāc materiālus, taču patlaban ir tikai publiski izteikti pieņēmumi, bet tie vēl jāpierāda ar faktiem. “Igate” šajā izmeklēšanā sadarbojas ar IDB, tāpēc uzņēmumam nav skaidrs, kāpēc IDB ar privātās televīzijas TV3 raidījumu “Nekā personīga” ir publiskojis savas izmeklēšanas materiālus. “Pieņēmumi jau tiek pasniegti kā noziegums, ar to aizdomās turamos padarot par noziedzniekiem, kas ir nepieļaujama nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana – ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Vērtējot faktus, ne tikai neatzīstam nosauktās aizdomas, bet uzskatām, ka pat aizdomu rašanās kā tāda ir dīvaina, ņemot vērā faktus,” piebilst M.Peilāns.“Igates” pārstāvji preses konferencē noraidīja izskanējušos pārmetumus par Latvijas–Baltkrievijas robežjoslas projekta sadārdzinājumu, uzsverot, ka runa ir par diviem dažādiem iepirkumiem. M.Peilāns norādīja, ka iepirkums par Latvijas–Krievijas robežjoslas iekārtošanu tika noslēgts 2015. gadā un “Igates” piedāvājums sagatavots pēc 2014. gada cenām. Savukārt Latvijas–Baltkrievijas robežjoslas iepirkums noslēdzās 2018.gadā, un tajā piedāvājums gatavots pēc 2018. gada cenām.“Divos iepirkumos ir divas dažādas cenas, nevis cenu sadārdzinājums viena iepirkuma darbos. Startēšana ar jaunu cenu jaunā iepirkumā nav iepriekš sākta projekta sadārdzinājums,” skaidroja M.Peilāns. Robežas ierīkošanai gar Krievijas robežu noslēgtais līgums ar Valsts robežsardzi paredzējis tērēt ne vairāk par 17,495 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 21,168 miljonus eiro ar PVN. Patlaban “Igate” paveikusi darbus par 15,562 miljoniem eiro bez PVN. Savukārt līgums par Baltkrievijas robežjoslas ierīkošanu paredzēja veikt darbus par 22,851 miljonu eiro bez PVN jeb 27,649 miljoniem eiro ar PVN. Patlaban paveikti darbi par 1,588 miljoniem eiro bez PVN.
“Pazudušo” mežu “Igate” nav tirgojusi
M.Peilāns arī uzsver, ka vēl nav pabeigta visu zemju atsavināšana robežjoslā, kas neizbēgami izraisīs līgumu izpildes termiņu pagarinājumu. Runājot par publiski izskanējušajiem pārmetumiem par “pazudušo” mežu, viņš norāda, ka “Igates” nolīgtajam pakalpojumu sniedzējam bija pienākums novākt robežapsardzības funkcijām traucējošo apaugumu. “Tā nav mežizstrāde, tā ir apauguma likvidēšana,” teic M.Peilāns, piebilstot, ka daļa no šī apauguma bijuši nevis lietaskoki, bet krūmāji.Nocirstie kokmateriāli tikuši krauti būvuzņēmuma krautnēs, bet daļu no tiem realizējis sadarbības partneris, par ko “Igate” savlaicīgi informējusi Valsts robežsardzi. Atlikusī daļa novāktā apauguma krautnēs stāv vēl tagad (objekts vēl nav nodots ekspluatācijā). “Zāģēšana bija pienākums, nogādāšana krautnēs bija pienākums, bet koku nodošana par atlīdzību nebija paredzēta un neatbilst norunātajam un tā risināma civiltiesiskā ceļā bez kaitējuma pasūtītājam,” skaidroja M.Peilāns. Pēc preses konferences un tai sekojošajām publikācijām medijos “Igates” sabiedrisko attiecību speciālists J.Stundiņš pauda gandarījumu, ka uzņēmuma viedoklis ir sadzirdēts. Jau iepriekš “Ziņas” rakstīja, ka IDB ir ierosinājis kriminālprocesu par iespējamām krāpnieciskām darbībām būvniecībā, tādējādi 3. septembrī tika aizturēts bijušais Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars un divi SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” darbinieki, tostarp valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks M.Peilāns. 4. septembrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa minētās personas atbrīvoja, nesaskatot pietiekamu pamatu aizturēšanai, ne arī kāda cita drošības līdzekļa piemērošanai. 2015. gadā Valsts robežsardze noslēdza ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”’ vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi. Valdība 2017. gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai no 2017. līdz 2020. gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.
