29. jūlijā mēs, vecie latviešu partizāni, atkal pulcēsimies skaistā Mordangas ezera krastos. Uzvilksim mūsu valsts karogu un Nacionālo partizānu karogu un nodziedāsim kopīgi abas himnas.
29. jūlijā mēs, vecie latviešu partizāni, atkal pulcēsimies skaistā Mordangas ezera krastos. Uzvilksim mūsu valsts karogu un Nacionālo partizānu karogu un nodziedāsim kopīgi abas himnas. Mums acīs būs prieks par tikšanos, kas vēl dzīvi esam, un būs arī sāpes par aizgājušiem. Bet aizgājēju dvēseles jau būs kopā ar mums.
Tās būs mīļās Kurzemītes mežu šalkās, vēja pūsmā, no varonīgās Latgales atpūsto purvu dvašā. Ar mums būs organizācijas gods un sirdsapziņa – 16. martā ar karogu rokās mirušais Harijs Mangalis, kuru nekad neaizmirsīsim.
Mūsu aizgājušie sev neprasa daudz, tikai reizītēm mazu atmiņu, bet viņi uz mums raugās no tālienes, vai esam gatavi tāpat kā toreiz visu atdot Dzimtenei, nežēlojot jaunību, un vai esam vienoti, lai sveša vara mūs nespētu lauzt. Arī es aicinu visu latviešu tautu – būsim vienoti, jo tad sveša vara mūs nespēs šķelt.
Neprasīsim, ko Dzimtene mums par to dos, bet jautāsim sev, ko varam dot, un tādā garā audzināsim mūsu jaunatni – Latvijas nākotni. Bez patriotiskas un izglītotas jaunās paaudzes būsim velti cīnījušies. Neaizmirsīsim arī ne tikai mūsu, bet visas cilvēces kaunu – nodevējus. Viņiem ir beidzot jāsaprot savs kauna darbs.
Austra Zvirgzda, partizānu atbalstītāja
