Lauksaimniecības augstskola arī šogad saglabājusi augsto prestižu Latvijas jauniešu vidū – bakalaura programmu apguvei klātienē un neklātienē saņemti 3084 iesniegumi.
Lauksaimniecības augstskola arī šogad saglabājusi augsto prestižu Latvijas jauniešu
vidū – bakalaura programmu apguvei klātienē un neklātienē saņemti 3084 iesniegumi.
Tāpat kā pērn, augstā konkursa koeficienta (9,6) dēļ līdera pozīcijas saglabāja Humanitārais institūts, kur Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas specialitātē par valsts finansējumu uzņēma 25, bet par daļēju maksu – 45 jaunos studentus. Institūta direktors Jānis Ābele secina, ka šo specialitāti visvairāk iecienījuši kurzemnieki. Prāvs skaits reflektantu bijis no Jēkabpils un Aizkraukles puses pagastiem, reflektantu vidū manīts arī viens otrs izdaudzinātās Rīgas 1. ģimnāzijas absolvents.
Popularitātes ziņā otro vietu ieņem Informātikas institūta jaunā specialitāte Datorvadība un datorzinātne, kuru par valsts finansējumu apgūs 25, bet par daļēju maksu – 35 jaunieši, kas pārsvarā nāk no Zemgales un Kurzemes. Viens no viņiem jau ir absolvējis Ekonomikas fakultāti un strādā Valsts ieņēmumu dienestā par datoru tīkla administratoru.
Tradicionāli liels konkurss saglabājies Ekonomikas fakultātē, kur par valsts naudu pirmajā kursā studēs 75, bet par daļēju maksu – 85 studenti. Kaut arī maksa nedaudz palielināta, ir neparasti daudz studēt gribētāju neklātienē (439 iesniegumi), tāpēc fakultātes vadība uzņemamo neklātnieku skaitu nolēmusi pat dubultot un organizēs 120 studentu lielu papildu plūsmu mācībām sestdienās. Ar labāku iepriekšējo sagatavotību šogad izceļas Veterinārmedicīnas un Lauku inženieru fakultātes pirmkursnieki. Mazāks reflektantu skaits šogad ir Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, kur daudziem par klupšanas akmeni kļūst vājās zināšanas ķīmijā, fizikā un matemātikā. Negaidīti zems konkurss ir savulaik populārajā Meža fakultātē.
Lauksaimniecības fakultātes jaunatvērtajā Limbažu filiālē mācības neklātienē izmantos
80 jauniešu no Limbažu un kaimiņu rajoniem. Limbažu rajona pašvaldība segs izdevumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem filiālē, bet universitāte gādās par mācību spēku nodrošinājumu.
