Kokneses pašvaldība piekāpjas protestētājiem.
Kokneses pašvaldība piekāpjas protestētājiem
Pēc tam, kad Kokneses pašvaldība ārkārtas sēdē otrdien piekāpusies streikotāja Vitālija Rūrāna prasībām un nolēmusi, ka turpmāk pilsētā iedzīvotāji par auksto ūdeni varēs norēķināties pēc vienota, nevis pēc divpakāpju tarifa, koknesietis pārtraucis nedēļu ilgušo badastreiku. Jaunā kārtība stāsies spēkā no 1. septembra, un iedzīvotājiem par vienu kubikmetru aukstā ūdens būs jāmaksā 40 santīmu, atceļot pašreizējo abonentmaksu – 1,36 lati mēnesī. Pašvaldības komisija otrdien sešas stundas strādājusi pie aukstā ūdens tarifu jautājuma, līdz panākusi vienošanos. Līdz šim pilsētā maksājumi par auksto ūdeni sastāvēja no divām daļām. Nemainīgā daļa – 1,36 lati no viena cilvēka – un maksa par patērēto ūdeni – 11 santīmu kubikmetrā. Ja dzīvoklī nav ūdens skaitītāja, katram cilvēkam mēnesī jāmaksā par 5,3 kubikmetriem ūdens. Jau ziņots, ka pirms nedēļas koknesietis, četru bērnu tēvs, pie pašvaldības ēkas uzslēja telti un pieteica badastreiku, tā paužot protestu pret pastāvošo maksas kārtību par auksto ūdeni.
Izvērtēs Sorosa fonda pētījumu
Šodien pēc īpašu uzdevumu ministra valsts reformas lietās Jāņa Krūmiņa ierosinājuma speciālistu darba grupa izvērtēs «Sorosa fonda – Latvija» (SFL) pasūtīto pētījumu par stāvvietu celtniecības likumību Rīgas centrā. Jau ziņots, ka SFL pasūtīja neatkarīgu juristu vērtējumu advokātu birojam «Bluķis, Elksne un Rozenfelds». Tajā atzīts, ka Rīgas Dome, pieņemot lēmumus par pazemes autostāvvietu celtniecību Rīgas centrā, pieļāvusi ne tikai tiešus un nepārprotamus likumpārkāpumus, bet arī ignorējusi visplašāko sabiedrības slāņu intereses. Juristi atzinuši, ka Dome, pieņemot lēmumus par apakšzemes autostāvvietu celtniecību, piemēram, Kronvalda parkā un Basteja bulvārī, nav ievērojusi šo vietu kultūrvēsturisko nozīmi, kā arī to, ka šīs ir dabas pamatnes teritorijas, kurās atbilstoši likumdošanai nav pieļaujama šādu objektu celtniecība.
Premjers uzsver integrācijas nozīmi
Sabiedrības integrācija Latvijai ir ļoti svarīga, un, organizējot Pasaules krievu preses kongresu Rīgā, Latvija var pierādīt, ka krievu valoda šeit netiek noniecināta. Tā, atklājot Pasaules krievu preses kongresu, vakar sacīja Latvijas premjers Andris Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka tieši kontakti un informācijas apmaiņa žurnālistu darbā ir ļoti pozitīvs aspekts, kas, pēc Bērziņa teiktā, ļaus stiprināt Krievijas un Latvijas sadarbību, spītējot emocionālajai retorikai, kas dzirdama no abām pusēm.
