Latvija ir 18. vietā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā. Šādi dati ir Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta publiskotajā Eiropas dzimumu līdztiesības indeksā 2019. Indekss tiek aprēķināts, pamatojoties uz 2017. gada datiem, par sešām dažādām jomām – zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Papildus šogad indeksā īpaša uzmanība pievērsta darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai, informē Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Latvija kopsummā ieguvusi 59,7 punktus (100 nozīmē pilnīgu līdztiesību, bet 1 – nelīdztiesību), tas ir, par 1,6 punktiem vairāk nekā 2017. gadā. Dzimumu līdztiesības indekss vidēji ES ir 67,4 punkti. Salīdzinot Latvijas sasniegumus ilgākā laika periodā (no 2005. līdz 2017. gadam), indekss ir uzlabojies par 6,3 punktiem, bet tas tomēr ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs šajā laikā. Latvija ierindojas to valstu pulkā (Igaunija, Slovēnija, Portugāle, Malta, Austrija, Vācija, Kipra), kurās indekss ir zemāks par ES vidējo, bet rādītāji tiek veiksmīgi uzlaboti.
Lai gan Latvijai augstākais rādītājs ir veselības (78,3) jomā, tomēr starp ES dalībvalstīm ierindojamies vien 26. vietā. Labs rādītājs Latvijai ir arī darba jomā (74,2). Kopumā šajā ziņā iezīmējas pozitīva attīstība, jo ir palielinājies gan sieviešu (75%), gan vīriešu (79%) nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi), taču izteiktā segregācija darba tirgū (sieviešu vai vīriešu izteikts pārsvars noteiktā profesijā vai ekonomikas sektorā) joprojām ir aktuāls jautājums. Tikai pieci procenti vīriešu strādā izglītības, veselības un sociālā darba jomās, salīdzinot – tajās strādā 25% sieviešu. Daudz mazāk sieviešu (tikai 6%) nekā vīriešu (30%) nodarbināti zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās.
Visizteiktākā nevienlīdzība Latvijā ir varas (44,1) un zināšanu (49,7) jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. To ietekmē sieviešu vai vīriešu augstais īpatsvars noteiktās izglītības jomās, kā arī iesaiste mūžizglītībā gan sievietēm, gan vīriešiem ir salīdzinoši zema (2017. gadā sievietēm – 14%, vīriešiem – 13%).
Naudas jeb ienākumu jomā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss. Latvijā augstākam nabadzības riskam ir pakļautas vienas personas mājsaimniecības, īpaši sievietes (58% salīdzinājumā ar 48% vīriešu) 65 gadu vecumā un vecākas, kā arī sievietes ar zemāku izglītību (45%). Latvijai naudas jeb ienākumu jomas rādītājs ir 65,5 (ES – 80,4). Sievietēm Latvijā ienākumi ir par 18% mazāki nekā vīriešiem, turklāt šī atšķirība var būt lielāka pāriem ar bērnu (sievietes pelna par 30% mazāk) un cilvēkiem ar zemāku izglītību (sieviešu ienākumi ir par 35% mazāki).
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir neatkarīga ES struktūrvienība jeb aģentūra, kas izveidota, lai veicinātu un stiprinātu dzimumu līdztiesību, tostarp nodrošinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas un valstu politikas attiecīgajās jomās, kā arī veicinātu cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielinātu ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Institūta mērķis ir kļūt par Eiropas zināšanu centru dzimumu līdztiesības jautājumos, pirmavotu ticamu faktu izstrādē, kas apkopo un nodrošina pieejamu informāciju, pieredzi un specializētas zināšanas. Darbību tas uzsāka 2010. gadā. Dzimumu līdztiesības indekss līdz šim publicēts reizi divos gados, turpmāk tas tiks noteikts katru gadu.
