Oskars Karls izglīto jaunsargus un māca valsts aizsardzības mācību vidusskolēniem.
Oskaram Karlam 2007. gadā pēc dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos Jaunsardzes centra Zemgales novada vadītājs izteica piedāvājumu izglītot jaunsargus. Viņš piedāvājumu pieņēma un kopš tā laika māca jaunsargus Jelgavas novadā – Kalnciema vidusskolā. Bijis arī laiks, kad O.Karls bija vienīgais jaunsargu instruktors novadā. Šogad viņš ir pieņēmis jaunu izaicinājumu – mācīt valsts aizsardzības mācību Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Turklāt arī pats turpina izglītoties – gan divreiz gadā obligātajos kursos instruktoriem, lai izietu resertifikāciju, gan studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā jaunā, ar valsts aizsardzības mācību saistītā programmā.
Kalnciemā – tuvāk mežam un svaigā gaisā
“Aizgāju uz Kalnciema vidusskolu, tuvāk mežam, svaigs gaiss. Sākumā audzēkņu bija maz, ap desmit, pēc tam jauniešiem radās interese – viens otram ieteica. Bija gan puikas, gan meitenes. Kādreiz Jaunsardzē nevarēja iestāties no 10 gadu vecuma un turpināt līdz 21 gadam kā tagad, bet gan no 12 gadiem līdz 18–19,” atceras O.Karls.
Viņaprāt, Jaunsardze jauniešiem ir saturīgs brīvā laika pavadīšanas veids un ieguvums – var nostiprināt veselību, uzlabot vispārējo fizisko sagatavotību un, protams, pašaut ar “gaisenēm”, ko jaunie kursanti īpaši gaidot, un, ja programmā paredzētas šaušanas nodarbības, tad tās arī notiek.
Pamatskolas vecuma bērniem Jaunsardze Kalnciema vidusskolā ir kā interešu izglītības pulciņš, bet, tā kā šī skola bija Jaunsardzes izglītības pilotskola, loģisks turpinājums, ka tagad tur tiek apgūta arī valsts aizsardzības mācība (VAM). Mazākajiem tiek radīta interese par Jaunsardzi, un viņi turpina ar valsts aizsardzības mācību. To Kalnciema vidusskolā mācās divās klasēs – 10. un 11., kopā 23 skolēni.
VAM dod priekšrocības
VAM programma sastāv no četriem blokiem – valstiskuma audzināšanas, dzīves skolas, vispārējās fiziskās sagatavotības un militārā bloka. Beidzot 10. klasi, mācību gada beigās skolēniem, kas apgūst VAM, notiek desmit dienu nometne, kuras laikā viņi dzīvo militārā vidē, ievēro disciplīnu, bet katru dienu atbilstoši mācību plānam ir nodarbības. Informatīvā nolūkā notiek arī tikšanās ar bruņoto spēku pārstāvjiem. Pēc nometnes jaunietis saņem apliecinājumu, ka ir apguvis programmu, bet, beidzot 11. klasi, saņem otru sertifikātu par programmas apguvi.
O.Karls teic, ka jauniešiem tā ir liela priekšrocība – beidzot vidusskolu, saņemt gan vidējās izglītības dokumentu, gan divus sertifikātus par VAM apguvi. Šie sertifikāti dod iespēju iestāties bez konkursa Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kā arī var tikt uzskatīti par priekšrocību, stājoties citās augstskolās un izvēloties jebkuru specialitāti, jo mācību iestāde ņems vērā, ka nākamais lauksaimnieks vai jurists, kurš ir apguvis VAM, ir gatavs aizstāvēt savu valsti.
Patriotismam jānāk no ģimenes
Kad jautāju, kā O.Karls jauniešiem māca patriotismu, viņš atbild, ka patriotismam ir jānāk no ģimenes, no vecākiem. Par patriotu nepiedzimst, patriots ir jāveido. Jaunsargu un VAM skolotājs pastāsta arī kādu kuriozu. Kad viņš mācību sākumā skolēniem jautājot, vai tu esi patriots, daudzi nesaprotot, kas tas ir. Savukārt citi mazliet par patriotismu ir dzirdējuši no vecvecāku vai citu ģimenes locekļu nostāstiem. Gadās arī bērni no ģimenēm, kurās patriotisms vēsturiski veidots un kopts no mazotnes, vectēvi karojuši.
Kas ir galvenais, ko O.Karls māca jauniešiem? Pirmkārt, tā ir savas valsts simbolika. “Sociālā vide var būt dažāda un mainīties, bet ir jāzina – tu esi no Latvijas,” viņš uzskata.
Otrkārt, pasniedzējs sadarbībā ar Jelgavas novadu kopā ar skolēniem apmeklē piemiņas pasākumus – novembrī Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā pie piemiņas akmens pulkvežleitnantam Artūram Kēleram –, dodas lāpu gājienā Lāčplēša dienā. Arī 18. novembra parādē Rīgā kopā ar jauniešiem ir iets.
Bet tradicionāls pasākums, kur jaunieši iesaistās gan organizēšanā, gan dekorēšanā un paši ir dalībnieki, ir Ziemassvētku kauju atcere janvārī. Tad tiek iets lāpu gājienā no Mangaļu mājām līdz Ložmetējkalna tornim. Neatņemama šī pasākuma sastāvdaļa, kas jau kļuvusi par tradīciju, ir jaunsargu svinīgā solījuma došana.
“Jaunieši mēģina izprast solījuma būtību, iedziļināties vārdos, ko saka. Vienam tas izdodas labāk, citam varbūt ne tik labi, bet kaut kas no šī emocionālā brīža atmiņā paliek katram. Un kur tad vēl iespēja tikties ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, ar ģenerāļiem stāvēt kopā pie viena ugunskura un parunāt,” turpina O.Karls, piebilstot, ka Ložmetējkalnā sadarbībā ar skautu organizāciju tiek rīkotas arī nometnes “Baltais vilks”.
Mācās būt komanda
Jaunsardzē jaunieši apgūst dažādus izdzīvošanas jeb zaļās taktikas elementus – telšu celšanu, nometnes ierīkošanu, orientēšanos meža apvidū gan dienā, gan naktī u.c., stāsta instruktors. Tiek uzdoti arī komandu saliedējoši uzdevumi, piemēram, jāšķērso grāvis, vispirms novelkot un nospriegojot virvi. Grāvī stāv kāds smags elements, kas jāpaceļ un jāpārvieto, izmantojot komandas saliedēšanas elementus. Instruktors tad redz, kurš uzņemas līdera lomu, bet kurš stāv maliņā. Malā stāvētājs tiek uzrunāts, viņam jautā, kādēļ viņš stāv malā. Beigās visi strādā, ir komanda, starp jauniešiem notiek sadarbība, atzīst instruktors.
“Mūsu nodarbībās, patīk vai nepatīk viens otram, ir jāstrādā. “Kad novilksiet formu, tad varat neskatīties un nerunāt viens ar otru,” tā es viņiem saku. Ir fiziski spēcīgi jaunieši, viņiem jāmēģina dot attīstošus vingrinājumus, bet vājākie “jāpievelk”. Jāstrādā ar jebkuru bērnu, kurš atnācis, neatkarīgi no viņa tautības. Arī bērns invalīds var nākt apgūt teorētiskos pamatus, darīt citus darbus, strādāt ar dokumentiem. Neredzu šķēršļus, lai to nevarētu ikviens,” tā par Jaunsardzē apgūstamajām iemaņām teic O.Karls.
Pagodinājums un izaicinājums
“Man tas ir liels pagodinājums, ka varu mācīt VAM jauniešiem Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Tas bija izaicinājums man pašam. Šajā skolā bērni ir zinošāki, motivētāki iemācīties ko jaunu. Paši ir izvēlējušies apgūt VAM, jo ir interese, neviens nav uzspiedis, neviens no viņiem nav bijis jaunsargs. Šie jaunieši nāk no patriotiskām ģimenēm, ir patrioti. Audzēkņu man ir 33 – 10. klases sadalītas divās grupās. Ir gan meitenes, gan zēni, 50:50, un nu jau mums ir izņemta divu mēnešu programma. Jauniešus interesē, viņi nāk uz katru nodarbību un grib uzzināt vairāk. Mācības notiek vienu dienu mēnesī astoņas stundas pēc kārtas. Esam labi apgādāti – visiem ir jaunsargu formastērpi, zābaki, mugursomas, ekipējuma sastāvdaļas.
VAM ir viena no elastīgākajām programmām, kas ietver vairākus skolā apgūstamos priekšmetus – sportu, vēsturi, angļu valodu (radiosakari militārajā vidē notiek angļu valodā). Audzēkņi prasa, kad iesim pārgājienos, grib šaut. Kad pienāks laiks, brauksim mācīties šaut uz Kalnciema vidusskolu, jo tur atrodas sertificēta šautuve. Ja būtu vieta, kur ierīkot šautuvi Jelgavā, tad dotos turp,” stāsta O.Karls.
Skolotājs piebilst, ka VAM nodarbībām Spīdolas ģimnāzijā ir atrasta sava klase un sadarbība ar citiem pedagogiem un skolas vadību ir pozitīva.
Apgūt jauno un atkārtot veco
Ko viņam pašam dod darbs ar jauniešiem? O.Karls teic, ka tā ir iespēja visu laiku apgūt kaut ko jaunu un atkārtot veco, tā ir sava veida pilnveidošanās. Turklāt viņš ir ne tikai jaunsargu instruktors skolā, bet ir arī Zemessardzē un var savu pieredzi nodot gan jaunsargiem, gan zemessargiem, gan VAM audzēkņiem jeb kursantiem. Kopā ar jauniešiem instruktors piedalās sacensībās – vietējās un arī starptautiskās, piemēram, Jelgavas pusmaratonā un Rīgas “Lattelecom” (“Tet”) maratonā skriets jau četrus gadus.
Starp jaunsargiem un VAM kursantiem ir atšķirības. VAM programma veidota, par pamatu ņemot bruņoto spēku kājnieku mācību programmu. Tā ir labi izstrādāta un aptver visu, kas būtu jāzina jebkuram Latvijas pilsonim, ja pienāktu x stunda, atzīst O.Karls.
Programmu saturs atšķiras – ir tēmas, kurām, mācot jaunsargus, tikai pieskaras, bet VAM audzēkņiem māca nopietni. Viena no tādām tēmām ir likumi un reglamenti. Arī disciplīnas “piegājiens” jaunsargiem nav tik liels. VAM audzēkņiem ir jābūt ar stāju, disciplinētiem, jāveido savs mugurkauls un jāzina mērķi, uz ko iet. Turklāt viņiem māca līderību. “Ja uzvelc formu, ir jābūt izskatam, stājai, nedrīkst iet pāri ielai pie sarkanās gaismas vai spļaut uz ielas,” arī to saviem audzēkņiem māca pasniedzējs.
Patriotiskā audzināšana VAM programmā balstīta uz vēstures faktiem, pieskaramies arī lokālajai vēsturei, bet pārējās vēstures tēmas atstājam vēstures skolotāju ziņā. Notiek dažādu fizisko īpašību pilnveide, kā arī audzēkņiem ir iespēja piedalīties un attīstīt sevi dažādos sporta veidos vai atsevišķās disciplīnās, tādās kā biatlons, orientēšanās, vieglatlētika u.c. “Varbūt jaunietim ir kādas dotības, bet viņš to nezina. Šeit viņš var doties orientēšanās trasē, slēpot, peldēt u.c.,” skaidro instruktors.
Runājot par nākotni, O.Karlam gribētos, lai būtu programmas attīstība, VAM apgūtu arī citās Jelgavas skolās, un viņš nebūtu vienīgais instruktors (“lai man vienam nebūtu pa visām skolām jābraukā”). “Aizsardzības mācība ir interesants priekšmets, bet skolām pašām jāizsaka vēlēšanās. Nodrošinājums ir ļoti labs. Tikai vēlētos, lai kursanti dzīvotu uz vietas un īpaši laukos nebūtu atkarīgi no autobusiem,” vēl piemetina jaunsargu un VAM instruktors.
