LLU turpina attīstīt zinātnes infrastruktūru Jelgavā un veido biozinātņu un tehnoloģiju zinātnisko centru, lai īstenotu nacionālā un starptautiskā līmenī nepieciešamos pētījumus biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. 2019. gadā noslēgušies atjaunošanas darbi trīs pētniecībai nozīmīgos objektos, kas atrodas Jelgavas Pārlielupes daļā. Klātesot universitātes, valsts pārvaldes, pašvaldību un uzņēmēju pārstāvjiem, vakar atklāts Augu aizsardzības zinātniskais institūts Paula Lejiņa ielā 2, kā arī Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Viedo tehnoloģiju un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas Rīgas ielā 22.
Atklājot LLU Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” telpas, LLU rektore Irina Pilvere uzsvēra, ka, lai gan tas ir tālākais LLU objekts, skatoties pēc ģeogrāfiskā izvietojuma, tieši ar to 2015. gadā aizsākās zinātnisko institūtu konsolidācija. Patlaban universitāte atrodas konsolidācijas otrajā posmā un šajā ziņā ir pionieri valsts līmenī.
Zinātnes infrastruktūru LLU paplašina, efektīvi izmantojot īpašumā esošos objektus, kuri līdz šim maz izmantoti, un piemērojot tos pētniecības un zināšanu pārneses funkciju veikšanai. To atjaunošana ļauj paplašināt pētījumu loku un zinātnieku iespējas gan sadarbībai ar vietējiem ražotājiem un uzņēmējiem, gan kopīgiem pētījumiem ar starptautiskajiem zinātnes centriem Eiropā.
Stiprina pētniecību
“Mūsu universitātes zinātniskā darbība ietver visa inovācijas dzīves cikla pētījumus, sākot no fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem līdz to rezultātu ieviešanai ražošanā. Kā tas izskatās, raugoties no patērētāja perspektīvas? Spējam izpētīt tomāta šūnas ģenētiskā līmenī, izstrādāt tomāta stādam piemērotākās agrotehnoloģijas, paplašināt tomāta kā produkta izmantošanu un sadarbībā ar uzņēmēju padarīt uz tomāta bāzes veidoto produktu pieejamu patērētājiem. Tātad nodrošināt zinātniski pamatotu ceļu no šūnas līdz veikala plauktam. Lai stiprinātu pētniecību katrā tomāta kā bioresursa attīstības solī, pilnveidojam tai atbilstošu un modernu zinātnisko infrastruktūru. Turklāt līdzīgu pētniecības ciklu īstenojam arī saistībā ar jebkuru citu bioresursu,” pētniecības specifiku augstskolā raksturo LLU zinātņu prorektore Irina Arhipova.
Viņa skaidro, ka universitātē ir ļoti spēcīgi zinātnieki, taču, lai viņu darbu augsti vērtētu starptautiskā līmenī un pētījumu rezultātiem būtu ietekme, nepieciešamas jaunākās paaudzes iekārtas un laboratoriju aprīkojums, kas tiek iegādāts gan jaunajos institūtos un laboratorijās, kas atklātas šonedēļ, gan esošajās laboratorijās.
LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts (“Agrihorts”) augstskolas paspārnē darbojas nepilnu gadu, taču pārstāv vairāk nekā 100 gadu ilgas augu aizsardzības pētniecības tradīcijas. Jaunajās telpās institūts sācis strādāt šogad pēc Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra konsolidācijas. Institūta zinātnieki veic zinātniskos un praktiskos pētījumus par kultūraugiem kaitīgajiem organismiem – slimību ierosinātājiem, kaitēkļiem un nezāļu bioloģiju un mijiedarbību ar kultūraugu. Tāpat tiek izstrādātas, adaptētas un demonstrētas ilgtspējīgas kaitīgo organismu ierobežošanas tehnoloģijas, metodes un produkti.
Īsteno 19 projektus
Augu aizsardzības zinātniskā institūta vadītājs Jānis Jaško stāsta, ka pašlaik pētnieki īsteno 19 pētnieciskos projektus, tostarp par robotizētas nezāļu ierobežošanas iekārtas izstrādi, bioloģisko preparātu pārbaudi slimību un kaitēkļu ierobežošanai ābeļdārzos, krūmcidoniju slimību un kaitēkļu monitoringu un lēmuma atbalsta sistēmas izstrādi kviešu audzētājiem par slimību ierobežošanu. Par šīm un citām augu aizsardzības tēmām tiek sniegtas konsultācijas un demonstrējumi zemniekiem, kā arī gatavotas zinātniskās publikācijas Latvijas un starptautiskajai zinātnieku sabiedrībai.
Institūta telpu atjaunošanā ieguldīti 1,4 miljoni eiro, bet zinātniskā inventāra iegādē 400 tūkstoši eiro. Turklāt blakus ēkai izveidota pilotsiltumnīca eksperimentu veikšanai.
Pārceļas no pils
LLU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Viedo tehnoloģiju un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas izvietotas vēsturiskajā ratnīcas ēkā Valdekas pils kompleksā un paredzētas visu LLU pārstāvēto zinātņu nozaru fundamentālajiem pētījumiem un zināšanu pārnesei. Ēkas atjaunošanā ieguldīti 850 tūkstoši eiro.
Līdz šim Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļa (TEPEK), kas veicina uzņēmēju un LLU zinātnieku sadarbību jau vairāk nekā 10 gadu, atradās Jelgavas pilī. Nu nodaļa ieguvusi plašas telpas, kas piemērotas tikšanos ar uzņēmējiem un zinātniekiem organizēšanai, kā arī nelielu semināru rīkošanai. Ar nodaļas iesaisti tiek attīstīti inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumu un produktu realizācija ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Sabiedrībā plašāk zināmi dažādi Jelgavā izstrādātie pārtikas produkti, kas no zinātnieku laboratorijām nonākuši ražošanā un tirdzniecības vietās, taču nodaļa meklē iespējas tehnoloģiju pārnesei arī citās nozarēs.
Nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava atklāj, ka jaunajās telpās plānoti tīklošanās un jaunrades pasākumi, ideju izstrādes un aprobācijas meistarklases, kā arī ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistīti semināri un darba grupu pasākumi. Būtiska loma tiks pievērsta, stiprinot LLU sadarbību ar pašvaldībām un dažādām uzņēmēju organizācijām gan Zemgalē un Latvijā, gan ārpus valsts robežām.
Turpretim Viedo tehnoloģiju nodaļa ir pilnībā jauna zinātniskā laboratorija, kas vēl tiek veidota un kurā paredzēts izvietot jaunās paaudzes pētniecības iekārtas. Tās būs nozīmīgs atbalsts fundamentālajiem pētījumiem lauksaimniecībā, pārtikas zinātnē, veterinārmedicīnā un citās nozarēs un nodrošinās rezultātu starptautisko konkurētspēju un uzticamību. Laboratorijas aprīkojumu veidos gan plaši zināmi un lietoti instrumenti, gan aparatūra, kas Latvijā nav pieejama un ko varēs izmantot visu LLU fakultāšu un institūtu pētnieki. Kā stāsta nodaļas vadītājs Gunārs Lācis, viens no vērtīgākajiem jaunieguvumiem ir elektronmikroskopa un Ramana spektrometra komplekts, kas nodrošina ķīmisko savienojumu noteikšanu šūnās, dažādos materiālos, izmantojot lāzeru tehnoloģijas.
Kopumā Viedo tehnoloģiju nodaļas aprīkojuma iegādē plānots ieguldīt ap diviem miljoniem.
Augu aizsardzības zinātniskā institūta, Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Viedo tehnoloģiju un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu atklāšana ir nozīmīgs solis LLU zinātnisko resursu koncentrācijai Pārlielupē, kur jau izvietotas Veterinārmedicīnas fakultāte, Veterinārā klīnika, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas divas nodaļas, Lauksaimniecības fakultātes Augu aizsardzības un Augu bioloģijas nodaļas, Dārzkopības un apiloģijas laboratorija un Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra.
