Jauna grupa Jelgavā nav nekāds brīnums. Taču «Tējas āķi» patiešām ir āķīga kompānija ar savu īpašo humoru un replikām. Par viņu mūziku gan grūti vēl spriest, jo grupa ir tikai ceļā pie publikas.
Jauna grupa Jelgavā nav nekāds brīnums. Taču «Tējas āķi» patiešām ir āķīga kompānija ar savu īpašo humoru un replikām. Par viņu mūziku gan grūti vēl spriest, jo grupa ir
tikai ceļā pie publikas.
Sarunā ar «Ziņām» piedalījās trīs no septiņiem grupas dalībniekiem – Uldis, Dainis un Gunta, kā arī «Tējas āķu» menedžeris Edgars Podiņš.
Kas raksturo jaunu grupu?
Dainis: – Nemācēšana, bardaks. Priekšā vēl daudz darba. Tā kā kopā esam nesen, svarīgi vienam otru sadzirdēt.
Kāpēc tad esat izveidojuši savējo?
Uldis: – Tāpēc, ka gribas. Dzīvē jāaizpilda tukšums.
E.: – Gandrīz visi esam skolasbiedri…
U.: – Un katrs no mums izstaigājis garus ceļus.
E.: – Idejas bijušas dažādas. Skolas laikā «grupa» bija gandrīz katrā draugu kompānijā, bet tad vieniem apnika, citi vairs negribēja…
D.: – Ir ceļš, uz kura pirms kāda laika mūsu vēl nebija. Tālāk paveras nepārredzamas tāles. Tu kā žurnāliste ar muzikālo izglītību vairs neredzi citus instrumentus kā tikai papīru un pildspalvu. Citi tomēr mūziku nevar aizmirst. Man piezvanīja Uldis un jautāja, vai negribu uzspēlēt. Kad sanācām kopā un sākām kaut ko darīt, iepatikās. Pēdējais, kas ir mainījies, – klāt pienākusi Gunta.
E.: – Mums ir jauna taustiņinstrumentāliste. Tas ir panākums. Pirms tam bijām zēnu kolektīvs.
D.: – Kā vīriešu klosteris.
E.: – Iespējams, pēc pusgada mums būs vēl sešas koklētājas.
D.: – Un kādreiz ar mums uzspēlēs simfoniskais orķestris. Viss ir atkarīgs no tā, kā zvaigznes sagriezīsies.
Gunta, kā tu jūties šajā kolektīvā?
G.: – Grupu iepazinu pakāpeniski. Paklausījos, man patika, lai gan neteiktu, ka skanēja perfekti. Sapratu, ka šie cilvēki, līdzīgi kā es, grib kaut ko darīt.
Ko jums katram personīgi nozīmē iespēja muzicēt kopā?
D.: – Bērnībā varēju staigāt apkārt smilšu kastei un domāt, no kuras puses ielēkt iekšā. Tukši nosist laiku bija iespējams tikai tolaik. Nevienam no mums muzicēšana nav tikai laika aizpildīšana.
Kādā intervijā Guntis Veits sacīja, ka kādreiz «Credo» spēlējuši viena pagalma puikas. Nevis tāpēc, ka prata spēlēt, bet tāpēc, ka vienkārši bija «forši» čaļi. Vai jums nedarbojas līdzīgs princips?
D.: – Pēc šāda principa nevar veidot grupu. Katrs atsevišķi neesam īpaši spilgti, bet kopā veidojas labākais iespējamais sastāvs. Labi strādājot, varam konkurēt ar grupām, kurās apvienojušās spēcīgākas personības, bet kurām trūkst saliedētības.
U.: – Mums nešķiet, ka grupā būtu nepieciešams liels «rokmenis», jo ar tādu saspēlēties ir daudz sarežģītāk. Gluži kā hokejā – krievi salasīja visas zvaigznes, bet «čiks» vien sanāca.
Mēdz sacīt – labi cilvēki uz ielas nemētājas…
D.: – Viens nav karotājs, bet mēs esam daudz un varam «uztaisīt» mazo Oktobra revolūciju.
Ko jums dod mūzika?
U.: – Tā ir laba atslodze. Ārpus šīs telpas ir visādas problēmas, bet, kad atnākam uz mēģinājumiem…
E.: – Kādreiz viņi mēģina un neiznāk… Izlamājas, bet pēc koncertiem pilnīgi nepazīstami cilvēki nāk klāt un saka paldies. Tas ir stimuls strādāt.
G.: – Mūzikā ir prieks.
Kā top dziesmas?
D.: – Mēs tās cepam.
U.: – Mazliet basģitāras, nedaudz taustiņu…
300 g taustiņu, puskilograms basģitāras…
D.: – Bungas – puskilograms, basģitāras – vairāk. Aizmirsām ģitāru – tā sver 450 gramu. Vēl pievienojam vokālu…
Vai tā mīkla vēl jācep?
D.: – Visu sametam vienā katlā, nē, pannā…
E.: – Viņš pat nezina, kur cep – katlā vai pannā!
D.: – Neesmu jau Mārtiņš Rītiņš, man nav līdzi pavārgrāmatas, no galvas neko nezinu.
Ar ko jūsu ansamblis ir īpašs?
D.: – Kad savu domāšanu, spējas esam pārvērtuši kopīgās emocijās, kļūst skaidrs, ka citi tieši tā nevar izdarīt.
D.: – Patlaban plašākai publikai nerādāmies, kamēr neuzskatīsim, ka tas iespējams.
Kas liks saprast, ka esat gatavi spēlēt publikai?
D.: – Kad būs iegūta pieredze – iespēja sevi salīdzināt ar citām grupām. Bieži pašiem nepatīk tas, ko darām. Tad kāpjamies atpakaļ un mēģinām vēlreiz. Plašākai publikai parādīsimies, kad būsim nobrieduši. Nedarīsim tā kā citi, kas spēlē publikas priekšā un rāda, ko nemāk. Kad tas notiks, mēs tev piezvanīsim.
E.: – Nav jau tā, ka nekur neesam rādījušies. Ir noslēgtas vienošanās par koncertiem, bet menedžeris nav vēl nopelnījis naudiņu grupas «busiņam», Dainim vēl nav labas ģitāras.
Labi! Vai gribat vēl ko svarīgu pateikt?
D.: – Neesam deputāti. Visu nozīmīgāko reiz pateiksim no skatuves ar mūzikas palīdzību.
Grupas «Tējas āķi» sastāvs
Uldis Timma – balss
Gunta Līce – taustiņi
Didzis Gailums – solo ģitāra
Ģirts Vizbulis – ritma ģitāra
Dainis Straševskis – basģitāra
Roberts Riekstiņš – sitamie instrumenti
