No 1.novembra Latvijā noteiktas četras jaunas aizsargājamas
alejas, bet paplašinātas trīs jau esošas, jo tās eksperti novērtējuši kā
bioloģiski un ainaviski vērtīgas.
Piektdien stājas spēkā grozījumi noteikumos par
aizsargājamām alejām, kas paredz par jaunajām aizsargājamām alejām noteikt
Lubānas-Meirānu aleja Lubānas novadā, Raiskuma aleja Pārgaujas novadā,
Veckalsnavas aleja Madonas novadā un Ozolkalna aleja Madonas novadā. Savukārt
paplašinātas ir Elejas ozolu aleja Jelgavas novadā, Jaunsmiltenes aleja
Smiltenes novadā, kā arī Rencēnmuižas aleja Burtnieku novadā.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Dabas aizsardzības
pārvaldē, visās jaunajās aizsargājamajās alejās ir atklātas aizsargājamu
kukaiņu sugas, piemēram, lapkoku praulgrauzis, un tajās ir ievērojamu dimensiju
koku stādījumi, galvenokārt ozoli un liepas, taču ir arī kļavas, oši, gobas.
Veicot potenciālo aizsargājamo aleju izpēti, daudzās no tām konstatēts liels
skaits dižkoku, piemēram, Raiskuma alejā – 21 dižkoks, bet Veckalsnavas liepu
alejā – 15 dižkoki.
Vienlaikus precizētas dažu citu aizsargājamo aleju
robežu shēmas, kā arī no saraksta svītrota Gārsenes aleja, jo ir zudusi tās
vērtība, kā arī Bauņu muižas aleja, jo tā pilnībā pārklājas ar dendroloģisko
stādījumu “Bauņu parks”.
Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtā informācija
liecina, ka lapkoku praulgrauzis pieder pie vaboļu kārtas skarabeju dzimtas.
Pieaugusī vabole un tās kāpuri barojas ar prauliem. Latvijā tas ir novērots
parasto ozolu, liepu, kļavu, zirgkastaņu un citu platlapju koku dobumos.
Lapkoku praulgrauzis apdzīvo vecus, liela apkārtmēra
dzīvus kokus ar dobumiem. Kāpura attīstības cikls ilgst trīs līdz četrus gadus,
šajā laikā kāpuri barojas ar prauliem un koku vispār nepamet. Arī pieaugušas
vaboles reti pamet koka dobumu, tāpēc dabā tās ir grūti novērojamas. Lapkoku
praulgrauzis ir visvairāk aizsargājamā kukaiņu suga pasaulē, jo to stipri
apdraud veco dobumaino koku skaita samazināšanās.
Foto: pilis.lv
