Jaunākie dinozauru fosilo atlieku atradumi kārtējo reizi uzkurinājuši vienu no paleontologu «iemīļotākajiem» jautājumiem – kas tad īsti bija pirmais – ola vai vista, vai varbūt krokodils?
Jaunākie dinozauru fosilo atlieku atradumi kārtējo reizi uzkurinājuši vienu no paleontologu «iemīļotākajiem» jautājumiem – kas tad īsti bija pirmais – ola vai vista, vai varbūt krokodils? Problēmu pavēršot paleontoloģiskā griezumā, aktuālāks kļūst jautājums, kam tad «ola» jeb dinozaurs ir tuvāks radinieks – putniem vai reptiļiem.
ASV zinātniekiem «krita» laimīgā loze dinozaura krūškurvja iekšienē atrast pilnībā saglabājušos pārakmeņojušos sirdi. 66 miljonus gadu vecā tescelozaura, kas nodēvēts par Villo, sirds ir labi saglabājusies, un zinātnieki atzīmēja, ka iekšējie orgāni par fosilijām kļūst ārkārtīgi reti. Lai mīkstie iekšējo orgānu audi pēc dzīvnieka nāves iekonservētos, tiem jānonāk skābeklim grūti pieejamā vietā. Citādi tie vienkārši sapūtu. Aplūkojot dzīvības uzturēšanai tik nepieciešamo orgānu datortomogrāfā, šajā reizē zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka dzīvnieka sirds vairāk radniecīga putniem nekā mūsdienu reptiļiem. Datortomogrāfa trīsdimensionālajā attēlā tescelozaura sirdī atklājās divi nodalījumi, kas, iespējams, ir sirds kambari, un viens caurulei līdzīgs veidojums, kas varētu būt aorta. Iespējams, ka zaura sirdij bijuši arī priekškambari, kuru sieniņas parasti ir tik plānas, ka nāves brīdī tās «sabrūk». Tieši šis dabas noteiktais apstāklis licis zinātniekiem cerēt, ka tescelozauram bijusi četru kambaru sirds, kas to ierindotu putnu senča kategorijā. Arī mūsdienu putniem un zīdītājdzīvniekiem sirdij ir četri kambari un viena vienīga aorta, un paleontologiem pārsteidzošs šķiet fakts, ka dzīvniekam, kas dzīvojis pirms vairākiem desmitiem miljonu gadu, bijusi tik augsti attīstīta sirds.
Mūsdienu reptiļiem, izņemot krokodilus, sirdij ir trīs kambari, no kuriem viens sūknē asinis gan uz plaušām, gan arī uz ķermeni. Krokodila sirds uzbūve ar diviem tik tikko atšķirtiem sirds kambariem ir vēl vienkāršāka. Tādējādi ar skābekli bagātinātās asinis no plaušām sajaucas ar ķermeņa asinīm, kurās ir mazāk skābekļa. Pazeminās skābekļa saturs asinīs un līdz ar to arī dzīvnieka aktivitāte. Ja zauriem bijušas augstāko attīstību sasniegušās četru kambaru sirdis, kas ietver divus kambarus un divus priekškambarus, un aorta, viņu dzīves «stils» bijis daudz aktīvāks nekā šodienas reptiļiem, jo tādā gadījumā plaušu un ķermeņa asiņu sajaukšanās nav iespējama un organisms tiek apgādāts ar skābekli bagātinātām asinīm. Tādēļ putni un zīdītāji spēj būt aktīvi daudz ilgāku laiku, kā arī to vielmaiņa ir intensīvāka, bet reptiļiem miera periodi ir daudz garāki un barības sagremošanai dažkārt nepieciešami mēneši.
Mūsdienās augsts vielmaiņas līmenis ir siltasiņu dzīvniekiem, tāpēc zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka arī zauriem bijušas siltas «ķepas» un izsalkums viņus sācis mocīt agrāk nekā mūsdienu krokodilus. Turklāt jāņem vērā, ka Villo, lai arī ir 66 miljonus gadu vecs, dzīvojis miljons gadu pirms tam, kad dinozauri izzuda no Zemes virsas. Tāpēc zinātnieku prātus nodarbina jautājums, kādas sirdis bijušas Villo sen-
čiem – reptiļiem vai zīdītājiem radniecīgas. Risinot problēmu par dinozauru sirdi, amerikāņu pētniekiem pirmo reizi izdevies iegūt īsu zaura DNS paraugu, kas ir vēl par vienu miljonu gadu jaunāka nekā Villo. 65 miljonus gadu vecā triceratopa DNS paraugs simtprocentīgi saskanējis ar tītara DNS. Saskaņojot ar citu putnu DNS paraugiem, triceratopa DNS sakrita 94,5 procentos gadījumu. Tomēr zinātnieku skepse attiecībā uz dinozauru radniecību ar putniem nav mazinājusies, un jautājums par olu, vistu un krokodilu vēl aizvien ir atklāts.
