Papildu naudu mediķu algām piedāvāts
rast, tostarp pārskatot VAS “Latvijas Valsts meži” (LVM) un
Latvijas Bankas peļņas prognozi, žurnālistiem pastāstīja
finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Lai nodrošinātu papildu 18 miljonus
eiro veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojumam, tika
pārskatīti līdz šim atbalstītie priekšlikumi 2020.gada
budžetam, kā arī precizēts valsts kapitālsabiedrību peļņas
apjoms.
Reirs skaidroja, ka minētajam mērķim
no Ārlietu ministrijas tiktu novirzīti 3 210 915 eiro, kas
ieekonomēti atliekot vēstniecības atklāšanu Austrālijā un
samazinot iemaksas OECD.
Zemkopības ministrijā pārskatīta LVM
peļņa, mediķu algām piekrītot pārvirzīt piecus miljonus eiro.
Tieslietu ministrijā norādīja, ka Valsts uzturlīdzekļu
garantijas fondā, uzlabojoties darbam ar piedzenamajām naudas
summām, būs nepieciešams par diviem miljoniem eiro mazāk
līdzekļu.
Finanšu ministrija piedāvāja pārdalīt
azartspēļu nodokļa proporciju starp pašvaldībām un valsti. Līdz
šim bija paredzēts, ka valsts budžetā nonāks 90% no azartspēļu
nodokļa ieņēmumiem, bet pašvaldību budžetos – 10%. Savukārt
ar šīs dienas lēmumu šī proporcija tika mainīta, proti, 95% šī
nodokļa ieņēmumus novirzot valsts budžetā, bet 5% –
pašvaldību. Tādējādi valsts budžetā plānots papildus iekasēt
2 234 000 eiro.
Savukārt 1,58 miljoni eiro tiks
pārdalīti no iepriekš plānotā demogrāfijas veicināšanas
pasākuma – vecāku pabalstu sistēmas pilnveide.
Līdztekus Latvijas Banka precizējusi
savas peļņas prognozes, secinot, ka tā palielināma par 4,2
miljoniem eiro un šie līdzekļi būtu virzāmi mediķu algām.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA
pavēstīja, ka Latvijas Bankas peļņa 2019.gadā varētu sasniegt
aptuveni 28 miljonus eiro, līdz ar to dividendes valsts budžetā
tiks ieskaitīti apmēram 19,6 miljoni eiro.
Valsts budžetā maksājamās peļņas
daļas apmērs ir noteikts likumā par Latvijas Banku, proti, 70% no
centrālās bankas peļņas tiek ieskaitīti valsts ieņēmumos, bet
pārējā peļņas daļa tiek ieskaitīta Latvijas Bankas rezerves
kapitālā.
“Latvijas Bankas peļņa galvenokārt
ir atkarīga no ārējiem apstākļiem – procentu likmju attīstības
eirozonas, ASV un citos finanšu tirgos, jo Latvijas Banka, īstenojot
tās uzdevumus, pakļauta procentu likmju riskam. Tāpat finanšu
rezultātus ietekmē Eirosistēmas īstenotā monetārā politika.
Tādēļ Finanšu ministrijas aicinājums Latvijas Bankai pārskatīt
dividenžu apmēru nozīmē vienīgi attiecīgo finanšu tirgus
rādītāju aktualizēšanu un citādi neietekmē Latvijas Bankas
darbību,” skaidroja Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā atzina, ka
2019.gadā finanšu tirgus attīstība bijusi labvēlīgāka, nekā
sākotnēji prognozēts, tādēļ Finanšu ministrijai sniegtā
aktualizētā Latvijas Bankas peļņas prognoze ir augstāka par
sākotnējo.
Kā ziņots, valdība mediķu algu
palielināšanai nākamgad sola rast vēl papildu aptuveni 18
miljonus eiro, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti
ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku
organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.
Tomēr veselības aprūpes nozares
darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai
piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu un ceturtdien gaidāmo
protestu neatcels. 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji
tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.
Foto: no arhīva
