Novembri varētu saukt par tumsas mēnesi – migla, krēslainā noskaņa, kas parādās gandrīz jau dienas vidū. Lietus, slapjš sniegs, cilvēku apģērbos dominējošās tumšās krāsas, retie brīži, kad uzspīd saule un izgaismo pēdējās košās rudens koku lapas. Šis ir mēnesis, kad svinam Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus. Tas nozīmē, ka būs lāpu gājieni, svecīšu gaismiņas un svētku salūts. Festivāls “Staro Rīga” izgaismos galvaspilsētu. Cerams, šie pasākumi palīdzēs izturēt tumšo rudens laiku.
Daudzas ceļojumu aģentūras vilina ar saukļiem: “pagarini vasaru, dodoties uz… ”, tālāk norādot galamērķi – valsti vai vietu, kurā saule spīd spožāk, ūdens ir spilgti zilā krāsā, gaisa temperatūra atbilst mūsu vasaras karstākajām dienām. Šajā rudenī esmu iekļuvusi laimīgo ceļotāju skaitā, pateicoties brīnišķīgai ekskursijai uz Maltu. Atgriežoties mājās, vēl ilgi bija jādomā par saulainajām klintīm, dzidro Vidusjūras ūdeni, kaktusiem, kas ar savām plastiskajām formām pārspēj daudzas skulptūras, skaistajām un kultūras vērtībām piesātinātajām vietām.
Īpašs pārsteigums bija Hagarkima un Mnajdra megalītisko tempļu apmeklējums. Pēc vēsturnieku domām, šie tempļi ir vecāki par Ēģiptes piramīdām, turklāt – civilizācija, kas tos cēlusi, izzudusi bez pēdām. Maltas salu veido pamatīgs kaļķakmeņu slānis, augsnes ir maz, arheoloģiskās liecības grūti atrast. Atliek vien iztēloties senos laikus, kad dzīvojusi sabiedrība, kura radījusi šos neparastos akmens veidojumus. Tāpat kā ēģiptiešu piramīdām, arī te ir mēģinājumi skaidrot, kā un kāpēc šīs celtnes radušās. Viens no mūsu ekskursijas dalībniekiem bija inženieris, viņam katrai celtniecības teorijai bija sava alternatīva versija.
Kā vienu no krāšņākajiem apskates objektiem gribu pieminēt Svētā Antonija dārzu, kas izveidots pie Maltas prezidentu pils. Tas atgādināja mazu paradīzes stūrīti, kurā zied zīdkoki un citi eksotiski augi, pastaigājas pāvi, skulptūru rotātajos baseinos peld gulbji. Speciāli stādīto koku un citu augu neparastais izskats provocēja domāt – dabas radītie mākslas darbi ir nepārspējami. Protams, arī mākslinieki cenšas atrast oriģinālas, neredzētas formas, spilgtus krāsu salikumus, dažkārt gan šķiet, ka daba ir spēcīgāka un radošāka, slēpjot sevī bezgalīgus iedvesmas avotus.
