Ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts
budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija,
vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks, aģentūrai LETA norādīja
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA)
priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš stāstīja, ka pēdējie notikumi saistībā ar valsts
budžeta izskatīšanu arodbiedrībā ir izgaismojuši nepieciešamību organizēt
padomes sēdi, lai lemtu par tālāko rīcības plānu. Plānots, ka šāda sēde varētu
notikt 19.novembrī, un svarīgākie diskusijas punkti būs – elektroniska parakstu
vākšana par Saeimas atlaišanu, neuzticības izteikšana veselības ministrei, kā
arī streika organizēšana.
Pēc Kera paustā, interese par parakstu vākšanu Saeimas
atlaišanai esot “ļoti liela un publiskajā telpā cirkulē daudz
informācijas”, vienlaikus viņš atgādināja, ka pagaidām šajā virzienā
nekādas darbības nenotiek. Viņš uzsvēra, ka tiek gaidīts Saeimas galīgais
balsojums par budžeta projektu, kas plānots 14.novembrī.
Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze
Aizsilniece aģentūrai LETA sacīja, ja mediķu priekšlikumi tiks ignorēti, notiks
medicīnas darbinieku streiks. Jau pašlaik tiekot veikta aptauja, lai
noskaidrotu provizorisko dalībnieku skaitu. Precīzākas detaļas vēl nav zināmas,
bet biedrības prezidente sacīja, ka šobrīd tiek risināti organizatoriska
rakstura jautājumi.
Savukārt, komentējot Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas noraidījumu medicīnas darbinieku un opozīcijas deputātu
lūgumam pārtraukt nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu līdz tiek atrasts
mediķu atalgojumam solītais finansējums, Aizsilniece uzsvēra: “Mēs to tā
neatstāsim.”
Viņasprāt, budžeta izskatīšanas laikā mediķi tiek
ignorēti, un tiek izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas
ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.
Līdzīgās domās ir arī Keris. “Ar nožēlu jāatzīmē,
ka valdība ir noraidījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumu
sasaukt ārkārtas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi par šo
jautājumu,” piebilstot, ka tas norāda uz valdības izvairīšanos no
trīspusēja sarunas formāta.
LVSADA priekšsēdētājs piebilda, ka, viņaprāt, šāds
sarunas formāts “varētu palīdzēt pozitīvi atrisināt doto jautājumu”.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija pirmdien noraidīja medicīnas darbinieku un opozīcijas deputātu lūgumu
pārtraukt nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu un uzdot Ministru kabinetam
atrast mediķu atalgojumam solīto finansējumu.
Uz komisijas sēdi šodien ieradās Latvijas Ārstu
biedrības prezidente Aizsilniece. Viņa informēja deputātus par sākto ārstu
aptauju par medicīnas darbinieku streiku, vienlaikus uzturot prasību pārtraukt
2020.gada valsts budžeta skatīšanu līdz brīdim, kamēr netiks rasti mediķiem
solītie līdzekļi.
Aizilniece uzsvēra, ka, caurskatot budžeta pozīcijas,
viņai ir radusies virkne jautājumu par daudzām pozīcijām, kuru lietderība ir
apšaubāma.
“Es atradu brīnišķīgu budžeta līniju Zemkopības
ministrijai – valsts atbalsts dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kam
paredzēti 16 miljoni eiro,” teica Aizsilniece.
Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP)
pārtrauca Aizsilnieci, uzsverot, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tiek
skatīti budžetam iesniegtie priekšlikumi, nevis runāts par visu.
Reaģējot uz minēto, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis
(S) rosināja komisiju balsot par budžeta izskatīšanas pārtraukšanu, taču
komisijas koalīcijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.
Koalīcijas deputāti neatbalstīja nevienu opozīcijas
priekšlikumu, kas saistīts ar līdzekļu meklēšanu mediķu algām.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija “Viena
diena bez ārstniecības personāla” nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan
akcijā piedalījās aptuveni 4 000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju,
joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām
turpināja protestēt un visā Latvijā rīko akciju “Nolaid karogu, iededz
sveci!” – no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes
ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts
karogu.
Lēmums par protestu rīkošanu pieņemts, jo Ministru
kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta
ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022.gadā valsts
veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes
kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas.
Salīdzinājumam – atbilstoši Veselības ministrijas (VM)
sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares
finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts
veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no
IKP.
Turklāt 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam
sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet
līdz šim valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro.
Foto: Diena
