Pirmsskolas izglītības speciālisti un pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) pārstāvji Rīgas Tehniskajā universitātē tikās darba seminārā, lai noklausītos pirmsskolas izglītības iestāžu pieredzes stāstus, runātu par pedagogu slodzes veidošanās un apmaksas noteikumiem un izglītības programmu īstenošanas veidiem. Seminārā piedalījās vairāk nekā 250 izglītības speciālistu no visām Latvijas pašvaldībām. Ikvienam seminārā bija iespēja iesniegt savus jautājumus.
Mācās visi – gan sešgadnieki, gan divgadnieki
Projekta “Skola 2030” pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece aicināja pirmsskolas pedagogus izmantot “Skola 2030” tīmekļvietnē un mācību resursu krātuvē pieejamās mācību programmas, materiālus un metodiskos ieteikumus. Skolotāji arī aicināti aktīvi izmantot piedāvātās e-mācības, kuras pagājušajā gadā apguva 427 pirmsskolas pedagogu.
“Nereti nākas dzirdēt jautājumu, ko gan var iemācīt tik mazam bērnam (divgadniekam), taču jaunais mācību saturs ir piemērojams katram atbilstoši viņa vajadzībām. Mācās visi – gan sešgadnieki, gan divgadnieki –, apgūstot pratību pamatus septiņās mācību jomās, caurviju prasmes un vērtībās balstītus ieradumus,” uzsvēra A.Miesniece.
Viņa demonstrēja gada plāna un temata plāna piemērus, uzsverot, ka saplānoti temati visam mācību gadam ir viens no priekšnosacījumiem, ko paredz jaunais saturs un pieeja, lai varētu plānot tālāk tematus nedēļai un katrai dienai.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem – kā atbalstīt katra bērna vajadzības? To var izdarīt, tikai iepazīstot bērna pieredzi, intereses un spējas, uzskata A.Miesniece, aicinot veidot skolotāju sadarbību, lai pielāgotu saturu, mācību procesu un vidi bērna vajadzībām. Tāpat svarīga ir mērķtiecīga atbalsta speciālistu – logopēda, psihologa, sociālā pedagoga – iesaiste un skolotāju sadarbība iestādes un grupas līmenī. Diferencēti uzdevumi katram bērnam, grupā vienlaikus strādā divi pedagogi, atbalsta speciālisti ar bērniem darbojas grupā (šobrīd vairāk individuāli), bērna vajadzības izvērtē skolotāji kopā ar atbalsta speciālistiem, pielāgojot viņa spējām, stiprajām un vājajām pusēm – tie ir daži no “Skola 2030” ieteikumiem.
A.Miesniece atgādināja, ka pirmskolā ir nepiedodama formāla vērtēšana. Vērtēšanas mērķis ir novērtēt bērna mācīšanās rezultātus noteiktā periodā (izglītības pakāpes nobeigumā, gadā, pusgadā, tematā, katrā rotaļnodarbībā). Kā to dokumentēt – tas paliek katras iestādes ziņā.
“Bez vecākiem jauno pieeju īstenot grūti, bet tas ir arī izaicinājums, jo vecākiem bieži vien ir savs viedoklis par to, kas bērnam jāiemācās, un skolotājam var nākties to lauzt. Tāpēc ir nepieciešams pārējo kolēģu atbalsts un vienota stratēģija, kā runāt ar vecākiem,” arī šādu atziņu pauda A.Miesniece.
“Skola 2030” eksperti iesaka pirmskolā ieviest modeli, kad grupā vienlaikus strādā divi skolotāji. Ir arī alternatīvas – otrs skolotājs vai pieaugušais var būt atbalsta speciālists vai skolotāja palīgs. Zālē sēdošie gan iebilda, ka auklītes pašlaik nav gatavas palīdzēt pedagogiem, gan tāpēc, ka ir aizņemtas praktiskajos darbos – trauku un grīdas mazgāšanā u.c. –, gan tāpēc, ka viņām trūkst izglītības. Tāpat liela problēma ir atbalsta personāla pieejamība. Bet varbūt nepieciešams ieviest jaunu profesiju – pirmsskolas pedagoga asistents?
Galvenais rīks – izdoma
Ar lielu interesi semināra dalībnieki uzņēma Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatora Kristapa Auzāna atraktīvo prezentāciju par pirmsskolnieku piedzīvojumiem digitālajos projektos, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumu – vai informācijas tehnoloģijas mazajiem ir draugs vai ienaidnieks. Kā atbildi uz nereti dzirdēto apgalvojumu “viņi vēl ir ļoti maziņi, kam viņiem tehnoloģijas” K.Auzāns minēja divas izejas – izvairīšanos un radīšanu. “Ja kompānijas strādā, lai mēs pēc iespējas vairāk tehnoloģijas patērētu, tad mēs tās izmantojam kā rīkus, lai radītu jaunas tehnoloģijas,” viņš sacīja, piedāvājot trīs stāstus par tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu bērnudārzā.
Par projektu “Apzinos vidi!” stāstīja Jūrmalas “Zvaniņa” skolotāja Ilze Veidmane, kura “eTwinning” projektā piedalījās kopā ar citiem skolotājiem no Latvijas, Lietuvas, Gruzijas, Polijas u.c. valstīm. Izmantojot tiešsaistes lietotni sportošanai “Endomondo”, audzinātāja ar bērniem devās ekspedīcijā apkārt savai izglītības iestādei. Tur viņi atrada skudras, sēnes, strautiņu u.c., izveidoja un attēloja savu maršrutu kā ģeometriskas figūras. Tālāk jau sekoja “GPS Art (māksla)” – vērojot kontūras, bērni centās uzminēt, kas tas varētu būt – pīles knābis, ezers u.c. Izmantojot kontūras, viņiem izdevās uzzīmēt zirgu, bebru, taureni u.c. Ieguvumi: bērni uzzina par kartēm, ka tās ir kontūra. Bērni strādā kopā ar vecākiem, rada tehnoloģisku produktu, tas ir, tehnoloģijas tiek izmantotas, lai radītu.
Par projektu “Radu kopā!” stāstīja Priekuļu bērnudārza “’Mežmaliņa” skolotāja Kristīna Bernāne, kura šajā projektā piedalījās kopā ar skolotājiem no Austrijas, Francijas, Portugāles u.c. “Act-in-Art” – bērni digitālajā muzejā (galerijā) skatījās Monē un Pikaso darbus un, izmantojot redzēto, veidoja galerijas ar pašu zīmētajiem darbiem. Ieguvumi: bērni uzzina par māksliniekiem, glezniecības stiliem, piecus sešus gadus veci bērni rada paliekošu rezultātu, strādā starptautiskā vidē.
Par projektu “Roku dziļāk!” stāstīja “Mežmaliņas” skolotāja Ilze Kizāne. Bērni kopā ar skolotāju veido stāstu par kukaiņiem – vispirms to uzraksta, bet pabeidz, izmantojot tehnoloģijas un uzfilmējot, piemēram, kā skudra gāja un ieraudzīja strautiņu, netika tam pāri, tad atnāca gliemezis un palīdzēja. Vispirms bērni uz grīdas izveido plakātu ar skudras ceļu – kur tā ies pa labi, kur pa kreisi utt. Tad, izmantojot robotikas pamatus, uzprogrammē, lai skudra izietu stāstu. Ieguvumi: bērni apgūst programmēšanas pamatus, rada tehnoloģiskus risinājumus, strukturē stāsta domu.
“Tehnoloģijas nav ne draugs, ne ienaidnieks, bet rīks. Mēs tās vai tās mūs – tas ir atkarīgs no tā, vai mēs patērēsim vai radīsim. Bērnudārzā var ne tikai iedot bērniem planšetes, lai viņi skatītos filmiņas,” sacīja K.Auzāns.
Spēt saskaņoties ar bērna temperamentu
Latvijas Universitātes psiholoģijas bakalaura studiju programmas direktore Anika Miltuze runāja par bērnu temperamentu – individuālo atšķirību bioloģisko pamatu –, aicinot pedagogus vienmēr atcerēties, ka visus nekad nebūs iespējams ielikt vienotā rāmī. Tāpēc pedagoga lielākais izaicinājums ir spēt pieņemt dažādo, profesionāli virzot bērna spējas un talantus. A.Miltuze uzsvēra tādu jēdzienu kā “goodness of fit” – spēju saskaņoties ar bērna temperamentu un pieņemt to, jo bērna attīstības rezultāts saistīts ar pakāpi, kādā aprūpētājs (vecāki, audzinātāji, skolotāji) pieņem bērna temperamentu.
Paši izdomā un dara
Pieredzē dalījās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Viršu dārzs” vadītāja Dina Gaide, kura ar jauno pieeju strādā jau trešo gadu. ”Skolotājs plāno, bet vai vienmēr bērnus tas aizrauj? Varbūt ir vērts paraudzīties savā ikdienā, kā bērni dzīvo pirmskolā, un caur to sasniegt sasniedzamos rezultātus?” viņa vaicāja.
D.Gaide minēja piemēru no sava “dārziņa” ikdienas, kad bērni rotaļājās laukumā un izraka padziļu bedri. Pienāca laiks doties pusdienot, bet ko darīt ar bedri, jo visi vēlējās iesākto turpināt. Skolotāja varēja aicināt – bērsim ciet, bet viņa pajautāja bērniem, ko mēs varētu darīt, lai droši dotos pusdienās. Sākās mācīšanās process par to, kā brīdināt citus, ja sastopam apdraudējumu. Bērni atrada iespēju, kā bedri norobežot, iesaistot sētnieku un izmantojot pieejamos materiālus, izveidoja brīdinājumu – lentes un papīra zīmes. Ko darīt tālāk? Skolotāja ļāva bērniem piedzīvot, kas notiek, ja uzlīst un brīdinājuma zīmes izmirkst. Tālāk mācīšanās turpinājās telpās, lai izveidotu zīmes, kas saglabātos ilgstoši. Ja ir tumsa, jālieto atstarotāji – sarunas raisījās, līdz bērni izdomāja, ka vajag izmērīt, cik dziļa ir bedre, un to izmērīja (matemātika).
“Caur notiekošo, balstoties uz pieredzi, mēs bērnos veidojam ieradumu uzmanīties un mācām, ka cilvēka dzīvība ir vērtība. Šo tēmu padziļinot, var iemācīt vēl citas lietas. Kādu rītu bērni dārziņa teritorijā pamanīja samītus gliemežus un devās veidot atgādnes “Uzmanību, skatieties zem kājām!”, “Teritorijā gliemeži!”. Šeit māksla tiek apvienota ar valodu jomu, mācām bērnus būt atbildīgiem. Bērni ar aizrautību un prieku dara to, ko paši ierosinājuši. Skolotāja viņus atbalsta šajā procesā. Pedagogam jābūt elastīgam, lai sadzirdētu, ko vēlas bērns. Mēs savā dārziņā esam priecīgas, ka varam darīt pašas, ka laika rāmis ir paplašinājies, domājam, plānojam kopā ar bērniem. Mums patīk, ka nekur nav jāsteidzas. Mēs strādājam modelī – viens pedagogs un divi skolotāja palīgi. Mūsu bērnudārzā veiksmīgi darbojas arī modelis – divi skolotāji un viens palīgs,” atzīst D.Gaide.
Nepieciešama politiska izšķiršanās
Jelgavas domes Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece un galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma dalījās pieredzē par pirmsskolas izglītības modeli Jelgavas pašvaldībā, kur 2297 pirmsskolas vecuma bērni mācās 11 pašvaldības PII, 1048 bērni – 10 privātās PII, bet četrās skolās pirmsskolas izglītības programmu apgūst 141 bērns. Jelgavā reģistrēti vairāk nekā 100 bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju, no kuriem aktīvi ir 56 un sniedz pakalpojumus 118 bērniem. Savukārt 1517 bērni vecumā no 1,5 gadiem un vecāki ir reģistrēti rindā uz pašvaldības bērnudārzu, bet 500 bērnu ir ārpus organizētās izglītības un aprūpes.
Pašvaldība finansē 75 pedagoģiskās stundas nedēļā uz 60 stundu PII izglītības programmas īstenošanas laiku. 10 procenti jeb 7,5 stundas ir gatavošanās laiks. Darbs ar bērniem – 67,5 stundas. PII darba laiks – no pulksten 7 līdz 19. Darbinieku atalgojums tiek rēķinātas pēc pašvaldības piedāvātā finansējuma, bet bērnudārza vadītājam ir tiesības veikt izmaiņas iestādes štatu sarakstā. Skolotāja palīgs strādā astoņas stundas dienā. PII iegādātas trauku mazgājamās mašīnas, lai auklītēm atliktu vairāk laika sadarbībai un bērniem. Tiek rīkoti auklīšu semināri un mācības, taču ne mirkli netiek domāts par to, ka mācību process varētu notikt bez pedagoga klātbūtnes.
S.Joma uzsvēra, ka ir nepieciešama politiska izšķiršanās un grozījumi normatīvajā regulējumā (no kura maciņa – valsts vai pašvaldības – maksāt pirmsskolas pedagogiem, būt 30 vai 40 stundu darba nedēļai), un problēma ir risināma emocionālajā līmenī, kas savukārt dotu ieguldījumu pirmsskolas pedagogu profesijas pievilcīguma un konkurētspējas paaugstināšanā, izglītības pieejamības paaugstināšanā un kvalitātes stiprināšanā. “Pārmaiņas rada cilvēki, nevis rīkojumi,” uzsvēra S.Joma.
Drosme mainīties un uzlabot lietas
Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes un Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu konsultatīvās padomes vadītāja Vineta Jonīte atklāja, ka viņas vadītā PII jauno pieeju sāka īstenot 2018. gada 1. martā, vispirms sev uzdodot jautājumu, vai man pašai ir drosme runāt ar kolektīvu, mainīties.
“Mums rīta pastaiga sākas septiņos no rīta un turpinās līdz brokastīm 9.15, neraugoties uz vecāku “čīkstēšanu” par sasmērētu un samirkušu apģērbu. Rotaļām plaši izmantojam smilšu paplātes ar pērlēm. Esam par modeli – divi skolotāji un… Veselu gadu bērnudārzā esmu jau pulksten 7.30 un mēģinu atrast veidu, kā uzlabot lietas,” stāsta V.Jonīte, demonstrējot slaidu ar zīda kaklasaitēm, kas sakārtas uz bērnudārza žoga – tā tika izveidota Tēva dienas atrakcija. Bija plānots, kad tēti ieradīsies, viņiem būs jāsasien kaklasaites. Viss gan izvērtās citādi, nekā iecerēts, – 32 mammas tēviem līdzi uz bērnudārzu iedeva jau sasietas kaklasaites…
Bet, gaidot Ziemassvētkus, radās ideja, ka vecāki varētu ierunāt pasakas un iedziedāt dziesmas, lai mazie dzird vecāku balsis. “Mums ir pašiem sava ziedu pļava Rīgas centrā, un vēl mēs vasarā dzīvojam teltīs. Kad mācāmies par karavīriem, tiek uzceltas 79 teltis, kurās bērni, audzinātājas un tehniskie darbinieki dzīvo un guļ. Bērni mazgā traukus, viņiem pašiem jāsakārto savas mugursomas. Mums tas ļoti patīk. Darbinieki man pat saka: es neiešu atvaļinājumā, jo būs taču vēl teltis,” teic V.Jonīte.
Ministrija aicina turpināt diskusijas
Semināra otrajā daļā dalībnieki kopā ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku tika aicināti piedalīties diskusijā par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas veidiem un darba organizācijas formām, šobrīd pastāvošajiem pedagogu slodzes veidošanas un apmaksas noteikumiem un priekšlikumiem to pilnveidē. Pēc I.Šuplinskas aicinājuma pirmsskolas izglītības speciālistu saime deleģēja arī savus pārstāvjus darba grupā, kas strādās pie jauna pedagogu darba samaksas modeļa.
I.Šuplinska informēja, ka jau tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par mācību līdzekļu definīciju, rosinot tos papildināt ar digitālajiem mācību līdzekļiem, spēlēm un citiem materiāliem, kas tiek izmantoti pedagoga ikdienas darbā. Sarunās ar pašvaldībām iezīmējies vēl kāds ļoti aktuāls jautājums – izglītības iestāžu nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, datoriem, kas strauji noveco. Tāpēc šim mērķim ministrija nākamajā ES fondu plānošanas periodā paredzējusi ievērojamu finansējumu. Liels uzsvars liekams arī uz pedagogu digitālās pratības pilnveidi, kam tiks atvēlēti līdzekļi, izveidojot arī digitālo datubāzi. Runājot par pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi, ministre I.Šuplinska atgādināja, ka izglītības funkcija likumā deleģēta gan pašvaldībām, gan valstij, tāpēc pedagogi aicināti diskutēt gan par atalgojumu un darba slodžu pārskatīšanu, gan arī par to, kā starp valsti un pašvaldībām sadalāma atbildība par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un finansējuma efektīvu izmantošanu.
Izglītības ministre jau tikusies ar vairāk nekā 70 Latvijas pašvaldībām, pārrunājot skolu tīkla, pedagogu nodrošinājuma, slodzes, atalgojuma, atbalsta sistēmas un daudzus citus jautājumus. Tiek pārrunātas un vērtētas arī izmaksas uz vienu izglītojamo atšķirīgos novados. Pēc iegūtajiem datiem tiks vērtētas iespējas pārskatīt finansējuma modeli “Nauda seko skolēnam”. Jaunais modelis plašākai sabiedrībai tiks prezentēts 2020. gada februārī, un nākamā gada sākumā detalizēti tiks skatīts arī pirmsskolas pedagoga slodzes finansēšanas modelis.
Personāla nodrošinājums Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs
● 2×34 stundas jeb 1,7 (2×0,85) likmes PII skolotājs
● 4 stundas jeb 0,1 likme mūzikas skolotājs
● 3 stundas jeb 0,0075 likmes sporta skolotājs
● Katrā izglītības iestādē ir logopēds, pieejams psihologa un speciālā pedagoga atbalsts
