Valsts robežsardze paziņojumā masu informācijas līdzekļiem «Par protesta akciju rīkošanu uz Valsts robežas» paudusi apņēmību realizēt tai dotās tiesības «pilnā apjomā»…
Valsts robežsardze paziņojumā masu informācijas līdzekļiem «Par protesta akciju rīkošanu uz Valsts robežas» paudusi apņēmību realizēt tai dotās tiesības «pilnā apjomā»,
lai garantētu Valsts robežas drošību, ja Latvijas Zivsaimnieku asociācija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība un zemnieki neatteiksies no savas ieceres bloķēt robežu, protestējot pret valsts īstenoto politiku.
Jau iepriekš Ministru prezidents Andris Bērziņš un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš netieši brīdinājuši par iespējamo kriminālvajāšanas uzsākšanu pret zemnieku protesta akciju organizētājiem.
Kad «Ziņas» vēlējās noskaidrot, ko nozīmē realizēt tiesības «pilnā apjomā», Valsts robežsardzes Preses centrā tika sniegts skaidrojums, no kura izriet, ka tiesību «pilnais apjoms» ir aizliegums rīkot šādas «grupveida» protesta akcijas. Ļausim vaļu iztēlei! Kas notiek tad, ja valsts politikas dēļ izmisumā un bezcerībā iedzīti cilvēki nerespektē šādu aizliegumu un tomēr izšķiras rīkot nevardarbīgas protesta akcijas, atgādinot, ka tiesības ir ne tikai abstraktai valstij un pilnīgi reālām valsts institūcijām, kas tiek (nekontrolēti) uzturētas par nodokļu maksātāju naudu, bet arī šīs valsts pilsoņiem – tiesības uz cilvēcīgu eksistenci? Preses dienests spriež, ka tad «palīgos» tiks saukta policija un zemessardze. Un kas notiks tālāk?
Sēž uz robežas daudzbērnu ģimene un arī pēc policistu vai zemessargu «uzstājīga» aicinājuma atsakās pārtraukt akciju. Ko nu? Varbūt policija sāks slānīt ar stekiem bērnus, zemessargi šaus gaisā, varbūt līdzīgi kā savulaik mītiņos pie Brīvības pieminekļa pa vienam protestētājam stieps uz «bertu» un vedīs uz pagrabu? Atklās uguni uz zvejnieku laivām, varbūt nogremdēs tās?!
Robežsardzes prese spriež, ka «droši vien» nebūs jāizmanto vara un augstākminētais paziņojums tapis, lai liktu potenciālajiem protesta akciju rīkotājiem aizdomāties, kādi zaudējumi valstij varētu rasties šo akciju – robežas bloķēšanas – rezultātā. Bet kādēļ vara aizmirst un nerunā par zaudējumiem, kas ne tikai varētu rasties, bet dienu no dienas gadiem ilgi radušies un krājušies, varai nepildot pašas pasludinātos likumus, politiķiem un valdībai aizmirstot sabiedrībai dotos solījumus, ierēdniecībai nekontrolēti un ciniski izšķērdējot nodokļu maksātāju naudu? Kādēļ par zaudējumiem tautai un varas izmantošanu tiek aizmirsts, risinot pēc korupcijas dvakojošās podu, vannu un dušu lietas? Kādēļ vara netiek izmantota, kad jānoskaidro, kā puķu Andri un «trubu» Aivari tikuši pie saviem miljoniem? Jā – kādēļ?
Tāpēc, ka tautu, kuru agrāk vienoja brīvības vārds, šodien šķir nabadzības smārds. Tāpēc, ka Andreji, Ivari, Juri, Māri un Edvīni brīvā tirgus apstākļos savu ideālismu ieguldīja darījumos, kas šodien dod dolāru un īpašumu dividendes. Tāpēc, ka mūsu radošās inteliģences virsotnes viena daļa savu pienākumu būt par tautas sirdsapziņas paudējiem apmainīja pret tiesībām kļūt par galma māksliniekiem, bet otra daļa norobežojās savā virtuvītē, jo – runājot Gunta Bereļa vārdiem – literatūra nav vemjamās zāles. Tāpēc, ka…
Valdošajai elitei ir jārēķinās ar to, ka daudzbērnu ģimenes un zemnieki, pensionāri un skolotāji, medicīnas darbinieki – nabadzīgais sabiedrības vairākums – reiz izmantos savas tiesības nevardarbīgā formā paust savu attieksmi pret valsts politiku, kas atklājas graujošos demogrāfijas, statistikas un dažādu starptautisko pētījumu rezultātos, bet vistiešāk – sabiedrības nospiedošā vairākuma dzīves «kvalitātēs».
Savukārt protesta akciju rīkotājiem un to dalībniekiem jārēķinās, ka valdošā elite izmantos visas iespējas, lai nepieļautu šādu akciju rīkošanu, sašķeļot protestējošos, izmantojot retorikas ieročus, «nolaistu tvaiku», vai arī – vienkārši pabaidot. Brīdinot, ka vara ir ne tikai bizness, bet arī spēks.
Tiesa, atsevišķus indivīdus var «iegrozīt», kā tīk, taču ne sabiedrības vairākumu.
