Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu,
medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60
miljonus eiro.
Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu
celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē
strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka
šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi,
mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42
miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts
lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada
prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu,
izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā
nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Papildu piešķirtie 18 miljoni eiro rasti, tostarp
atsakoties no ieceres atklāt vēstniecību Austrālijā, kā arī samazinot iemaksas
OECD. Kopumā no Ārlietu ministrijas mediķu algām novirzīti 3,2 miljoni eiro.
Zemkopības ministrijā pārskatīta VAS “Latvijas
Valsts meži” peļņas prognoze, mediķu algām piekrītot pārvirzīt piecus
miljonus eiro. Savukārt Tieslietu ministrija secināja, ka, uzlabojoties darbam
ar piedzenamajām naudas summām, Valsts uzturlīdzekļu garantijas fondam būs
nepieciešams par diviem miljoniem eiro mazāk līdzekļu, kas arī būtu novirzāmi
mediķu algām.
Atbalstīs arī Finanšu ministrijas piedāvājums pārdalīt
azartspēļu nodokļa proporciju starp pašvaldībām un valsti. Sākotnēji bija
paredzēts, ka valsts budžetā nonāks 90% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, bet
pašvaldību budžetos – 10%. Savukārt valdība pieņēma lēmumu minēto proporciju
mainīt, 95% šī nodokļa ieņēmumus novirzot valsts budžetā, bet 5% – pašvaldību.
Tādējādi valsts budžetā plānots papildus iekasēt 2,23 miljonus eiro, arī tos
novirzot mediķu algām.
Līdztekus Latvijas Banka precizējusi savas peļņas
prognozes, secinot, ka tā palielināma par 4,2 miljoniem eiro un šie līdzekļi
būtu virzāmi mediķu algām.
Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas,
uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā
gada budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie miljoni.
Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā parlamenta Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma vērā.
Mediķu organizācijas bija izskatījušas nākamā gada
budžeta projektu, tajā atrodot vairākas pozīcijas, no kurām, viņuprāt, varētu
atteikties par labu solītajam algu pieaugumam. Taču mediķu ierosinājumi netika
izskatīti.
Noraidīti tika arī visi opozīcijas deputātu
priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību rast solīto finansējumu mediķu
algu palielinājumam. Viens no populārākajiem avotiem šim mērķim opozīcijas
deputātu priekšlikumos bija atteikšanās no jaunā partiju finansēšanas modeļa,
kas paredz vairākkārtīgi kāpināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris jau iepriekš brīdinājis, ja
netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks
pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par
Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.
Kā ziņots, 2020.gada budžeta konsolidētie budžeta
ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu
eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par
717,1 miljonu eiro, bet izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88
miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts
pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400
miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas
paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit
miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513
miljardi eiro.
Foto: no arhīva
