Jūlijs Jelgavas vēstures interesentiem atnesis daudz pārsteigumu. Jelgavas apkārtnē atklāti dažādos laikos kaujās kritušo un gūstā mirušo karavīru apbedījumi.
Jūlijs Jelgavas vēstures interesentiem atnesis daudz pārsteigumu. Jelgavas
apkārtnē atklāti dažādos laikos kaujās kritušo un gūstā mirušo karavīru apbedījumi.
«Pārsteigumi» sākās jūnijā, kad Tīrelī pie Lielās kāpas tika atrastas latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas.
15. jūlijā «Ziņas» publicēja aicinājumu sakarā ar turku karavīru apbedījumiem Jelgavā, par ko interesi izrādījusi Turcijas valdība.
Krievijas – Turcijas kara laikā (1877 – 1878) cara armijas vienības izcīnīja spožas kaujas, saņemot gūstā daudz pretinieka karotāju. Daļa turku gūstekņu tika izmantoti spaidu darbos Jelgavā, kur tolaik bija vērojams straujš rūpniecības uzplaukums. Gūsta laikā mirušie Osmaņu impērijas karavīri apglabāti Jelgavas kapos, par kuriem līdz šim trūka informācijas. Vēstures dokumenti un arhīvi gāja bojā 1944. gadā, Jelgavai degot.
Uz minēto aicinājumu atsaucās vēsturnieks Andris Tomašūns, uzrādot meklētos apbedījumus Jelgavas Noraugu-Jēkaba kapos. A.Tomašūna sniegto informāciju apstiprināja Ilga Plotes kundze, kuras tēvs bija minētās kapsētas sargs.
Svešumā kritušo tautiešu kapavietu meklējumos Turcijas vadības pārstāvji jau apmeklējuši Cēsis (paredzams, ka Jelgavā Turcijas delegācija viesosies rudenī), kur apbedīti apmēram 40 turku karavīru – daudz mazāk nekā Jelgavā. Turklāt Cēsīs viņiem uzstādīts piemineklis. Lai gan Noraugu-Jēkaba kapi kopti vēl vācu okupācijas gados, pēc aculiecinieku teiktā, nekādas īpašas piemiņas zīmes tur nekad nav bijis.
«Ziņas» jau informēja par Otrā pasaules kara apbedījumiem skvērā pie Vaļņu ielas, kā arī Dobeles ielā 68, kur atrasti arī daudzi senāki apbedījumi (to apzināšanā Brāļu kapu komiteja nepiedalījās). Jāatzīmē tikai, ka šādas kapuvietas atradušās arī ārpus vēsturiskā pilsētas vaļņa pie Dobeles vārtiem (a/s «Rital» teritorijā). Precīza apbedījumu teritorija vēl nav noskaidrota – tas būtu vēsturnieku un pieminekļu aizsardzības organizāciju uzdevums.
Atbilstoši iezīmējot šos apbedījumus, Jelgava iegūtu vēl vienu seno notikumu liecību.
Lielu interesi presē izraisīja Otrā pasaules kara apbedījumu atklāšana «Latvijas keramikas» tuvumā. «Lattelekom» tīkla paplašināšanas darbos, rokot tranšeju, garā posmā vairākās vietās atrastas karavīru mirstīgās atliekas. Par to saistību ar fašistiskās Vācijas armiju liecina līdztekus pīšļiem atrastie zābaki. Daļa no karavīru mirstīgajām atliekām nosūtītas uz ekspertīzi Rīgā. Par «atradumu» ziņots arī Vācijas Tautas savienībai kritušo karavīru aprūpei, kuras pārstāvji patlaban nodarbojas ar 3000 Liepājas apkārtnē kritušo pārapbedīšanu Saldus Novadnieku kapos.
Pie mums brauc ārzemnieki un interesējas par tautiešiem, kas Latvijas zemē guldīti pat pirms 120 gadiem. Bet vai mēs svētīgo darbu pienācīgi veicam pašu zemē?
Pārapbedīšanas darbos Brāļu kapu komiteja joprojām nesaņem nekādu atbalstu no valsts, ar atsevišķiem izņēmumiem – arī no pašvaldībām. Darbu izpildītāji galvenokārt ir bijušie karavīri – pensionāri. Ierīkojot brāļu kapus, vēlamies saglabāt karu nežēlības mēmās liecības.
Kā liecina nesen atklātie apbedījumi, karadarbība Jelgavas apkārtnē bijusi tik intensīva, ka karotājiem nav bijis laika kritušos biedrus apbedīt kopējos kapos. Tie steigā guldīti parkos, dārzos un māju pagalmos. Tādēļ lūgums visiem, kas nejauši atrod drūmajās kara liecības (apbedījumus), par to ziņot Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšniecei Zentai Tretjakai (tālrunis 3004204) vai iestādes dežurantam (tālrunis 02).
Jāatgādina, ja vietā, kur atklāti apbedījumi, norisinās saimnieciska darbība, saskaņā ar Latvijas un Vācijas starpvalstu līgumu par kritušo karavīru piemiņas saglabāšanu tā jāpārtrauc līdz turpmākam rīkojumam.
