Lai novērstu narkotisko vielu apriti nepilngadīgo vidū, 13. novembrī divās Jelgavas skolās policija veica pārbaudi. Uz aizdomu pamata par atrašanos narkotisko vielu iespaidā uz medicīnisko pārbaudi tika nogādātas piecas nepilngadīgas un viena pilngadīga persona. Visos gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība un tiek gaidīti ekspertīzes rezultāti. Anonīms informācijas avots norāda, ka reidā konstatētas ne tikai narkotiku pēdas, bet arī pašas aizliegtās vielas. Valsts policijas pārstāve Arlita Dolgā paskaidro, ka šoreiz netiks atklātas skolas, kurās reids veikts. “Šādas bijušas pārbaudes iepriekš un notiks arī turpmāk. Mums negribētos, lai kāds sāktu skaitļot, kurā skolā pārbaude jau bija un kurā drīzumā būs,” teic A.Dolgā.
Savukārt kāda skolēna vecāks, kurš vēlējās palikt anonīms, atzina, ka viņa atvase ir mēģinājusi lietot narkotikas. “Brīvajā laikā mūsu ģimene ceļo, un reiz lidostas kontrolē suns saoda, ka mūsu bērna kabatā bijusi turēta marihuāna. Kontroles brīdī tās kabatā vairs nebija, bet suns saoda marihuānas vissīkākās daļiņas, ko drēbē atstāj šīs vielas glabāšana,” paskaidroja vecāks. Ģimene vērsusies pēc palīdzības pie ārsta, un gribētos domāt, ka bīstamā atkarība ir novērsta.
Par reida rezultātiem ārste nebrīnās
Slimnīcas “Gintermuiža” Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Petermana teic, ka viņu policijas reida rezultāts neizbrīna. Slimību profilakses un kontroles dienesta mājaslapā publicētā statistika liecina, ka Eiropas Savienībā narkotikas ir pamēģinājuši 16,4 procenti jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ārste paskaidro: “Ja tiek konstatēts narkotiku lietošanas fakts, tad tiek sniegta narkologa konsultācija un notiek profilaktiska novērošana. Nākamais solis jau ir stacionāra ārstēšana. Man ir nācies runāt ar jauniešiem, kas dedzīgi iestājas par marihuānas legalizāciju, kam, lūk, esot pozitīvās puses un kas ir atļauta vairākās attīstītās valstīs. Bet arī marihuānas jeb tā saucamās zālītes lietošana izraisa šizofrēniju, kad kaprīzes vai kādas citas uzvedības novirzes nav vairs novēršamas ar labu audzināšanu, bet vienīgi ar ārstēšanu.”
L.Petermana uzsver, ka narkotiku atkarībai ir biopsihosociāls raksturs. “Bio – tas ir gadījums, kad atkarība ir iedzimta, tā pāriet no paaudzes uz paaudzi. Diemžēl mūsdienās bieži vien sociāli nelabvēlīgās ģimenēs dzimst vairāk bērnu,” teic ārste. Viņa secina, ka tagad narkotikām ir ievērojami lielāka pieejamība, nekā tas bija agrāk. “Ja vien kādā pilsētas skolā kādam rodas vēlēšanās pamēģināt narkotikas, tās par attiecīgu samaksu var dabūt. “Bizness” rūpējas par savu tīklu,” teic speciāliste. Narkoloģe atzīst, ka labāks stāvoklis šajā ziņā ir nelielajās lauku skolās.
Īsteno speciālu rehabilitācijas programmu
“Kādēļ bērni izvēlas pamēģināt narkotikas? Tā var būt ziņkāre, nezināšana narkotiku jomā, protesta reakcija, instruments, kā pievērst sev uzmanību. It īpaši pēdējais ir sastopams pārtikušās ģimenēs, kur vecāki uzskata, ka viņiem jāpelna nauda, un izpaliek emocionālā saite ar bērnu,” skaidro mediķe. L.Petermana darbojas Jelgavas domes Veselības veicināšanas komisijā, un tur lietpratēji ir nonākuši pie atziņas, ka būtu vajadzīgas vecāku skolas pusaudžu vecuma bērniem. “Mums samērā aktīvi darbojas bēbīšu skolas, māmiņu klubi tiem vecākiem, kam ir mazi bērni. Taču pasākumi, kas tiek rīkoti pusaudžu vecākiem, neizceļas ar apmeklētību,” secina L.Petermana. Viņa piebilst, ka no šī gada februāra “Ģintermuižā” tiek īstenota jauniešu sociālās rehabilitācijas programma, kurā ārstējas vairāk nekā desmit jauniešu vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Piecos gadījumos ārsti ir nonākuši pie atziņas, ka sociālā rehabilitācija uzsākta novēloti, proti, narkotisko vielu lietošana izraisījusi psihisku saslimšanu, kas jāārstē jau ar citiem līdzekļiem.
