Turpinājums,
sākums 7. un 14. novembra numurā
Odaiba – mākslīgā sala
Odaiba ir mākslīgi izveidota sala Tokijas līcī, tapusi 18. gadsimtā aizsardzības nolūkos. Tagad Odaiba ir svarīgs tirdzniecības centrs, jo ir piekļuve jūrai. Bez lielveikaliem un viesnīcām šeit atrodas “Fuji TV” daudzstāvu ēka ar galveno elementu bumbas formā un divstāvu Varavīksnes tilts (Rainbow Bridge) – ātrgaitas ceļš. Uz salas izvietojušies “Panasonic”, “Toyota” centri, atpūtas vietas, pludmale, piejūras parks. Odaibā esam paredzējuši apmeklēt digitālās mākslas izstādi “TeamLab Borderless”, ko izveidojusi profesionāļu grupa: matemātiķi, programmētāji, animatori, arhitekti. Apskatāmi ap pussimts digitālo mākslas darbu, kas sadalīti dažādās zonās. Ienirstam trīsdimensiju pasaulē – gaismas lāzeru šovi, melnie viļņi, lampu mežs, kristāla pasaule, digitālās gleznas, zīmējumu akvārijs un daudz citu grūti aprakstāmu brīnumu. It īpaši interaktīvs ir Zīmējumu akvārijs. Tur apmeklētāji, izmantojot sagatavotās veidnes un krāsainos zīmuļus, paši var izveidot un izkrāsot savus jūras radījumus. Izmantojot digitālo skeneri, tie atdzīvojas un pārvietojas pa halles sienu. Skan nomierinoša mūzika, dzied putni. Notiekošais vienaldzīgu neatstāj nevienu, šeit pavadām dienas lielāko daļu. Ieejas maksa izstādē – 3 200 jenu (32 eiro).
Ielūkojamies “Toyota Mega Web” pasaulē – izstāžu zālē. Šeit var aplūkot dārgākos un greznākos automobiļus. Apskatāmi arī dažādi vēsturiskie transporta līdzekļi, sacīkšu auto un mūsdienu auto modeļi. Izmantojam iespēju iejusties sacīkšu automobiļa vadītāja lomā, ko sniedz “Mega Web Theatre” kustību simulators, un izjust virtuālu braucienu ar sacīkšu auto.
Kamakura
Kamakura ir neliela provinces pilsētiņa, kas bagāta ar svētnīcām un tempļiem, smilšu pludmali Sagami līcī. Vispirms nolemjam apmeklēt Zeniarai Benten svētnīcu, kas atrodas 30 minūšu gājiena attālumā no Kamakuras stacijas. Popularitāti un atpazīstamību svētnīca ieguvusi, pateicoties leģendai. Iedzīvotāji un tūristi turp dodas, lai mazgātu naudu (zeniarai – monētu mazgāšana). Leģenda vēsta – ja nomazgā naudu, tā vēlāk dubultojoties. Lai izzinātu naudas mazgāšanas rituālu, dodamies pie kioska un iegādājamies groziņu, sveci un vīraku. Lai pareizi izpildītu rituālu, vērojam japāņu darbības. Sveču laukumā aizdedzam svecīti, aizdedzinām vīraku un ievietojam to lielā bļodā, kas pildīta ar smiltīm. Tad dodamies alā mazgāt naudu.
Ievietojam to grozā un ar kausiņu lejam avota ūdeni uz naudas vairākas reizes. Notecinām lieko ūdeni, noslaukām monētas. Rituāls pabeigts. Ar smaidu nosakām: nu gan naudiņa dubultosies un kļūsim bagāti!
Pēc tam turpinām ceļu uz divus kilometrus attālo Kotoku-in templi, lai apskatītu Lielo Budas statuju. Tā ir vienīgā Budas statuja Kamakurā, kurai piešķirts nacionālā dārguma statuss, un ir otra augstākā – 13 metru – Japānā, veidota no bronzas un sver 121 tonnu. Tagad statuja atrodas brīvā dabā, jo tempļa ēku iznīcināja zemestrīces un cunami. Lai to apskatītu, jāšķiras no 300 jenām (~ trīs eiro), bet, papildus samaksājot 20 jenu, ielūkojamies statujas iekšpusē.
Kamakuras kalna nogāzē atrodas Hasedera templis. Virs tā vārtiem karājas liels sarkans lukturis. Viss komplekss sastāv no septiņām ēkām. Templi ieskauj brīnišķīgs ziedošu krūmu un koku dārzs ar nelieliem dīķīšiem, daudz akmens statuju un laternu. Mūsu uzturēšanās laikā krāšņi ziedēja noslēpumainā sarkanā zirnekļa lilija. No tempļa skatu laukuma paveras brīnišķīgs skats uz pilsētiņu un Sagami līci. Aizejam līdz pludmalei, ko iecienījuši sērfotāji.
Ašikaga (Ashikaga)
Ašikaga no Tokijas atrodas apmēram 90 kilometru attālumā. Pilsēta ar skaistu dabu, svētnīcām un pirmo skolu Japānā, kas dibināta pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem. Japānas nacionālais dārgums, kas aizņem aptuveni 40 000 kvadrātkilometru lielu platību, ir Bannaji budisma templis. Celts 12. gadsimtā, neskaitāmas reizes dedzis un atjaunots. Templis slavens ar to, ka tā teritorijā aug milzīgs sešus gadsimtus vecs ginka koks. Templi ieskauj kanāls. Ēkas var apskatīt bez maksas, bet, ja vēlas apmeklēt galveno zāli, jāpērk biļete.
Pēc Bannaji apmeklējuma ielūkojamies blakus esošajā Japānas vecākajā skolā Ashikaga Gakko (Ašikagas akadēmija). Agrākā Japānas augstākās izglītības iestāde, kuras statuss bija tāds pats kā Tokijas Universitātei mūsdienās. Skola dibināta 9. gadsimtā, un studenti ieradušies no visas Japānas, lai studētu ķīniešu medicīnu, konfūcismu (ētiska un filozofiska uzskatu sistēma). Mūsdienās skola atrodas Ašikagas izglītības pārvaldes pārziņā un tur ierīkots muzejs. Ap skolu iekopts skaists dārzs, atjaunotas vairākas koka ēkas – bibliotēka, studentu dzīvojamās telpas.
Skaista Ašikagas pakalnā slejas Orihime svētnīca sarkanā krāsā. Sarkanais tonis brīnišķīgi savijas ar apkārtējiem zaļajiem mežiem. Tā ir lielākā sintoistu svētnīca (sintoisms – japāņu tradicionālā reliģija). Svētnīcā ir vieta, kur tiek svinētas laulības. Šī iemesla dēļ daudzi pāri apmeklē šo kulta vietu, lai lūgtos par savām attiecībām. No svētnīcas paveras fantastisks skats uz pilsētu.
Pirms braukšanas uz Japānu lasījām, ka Ašikagas nacionālajā parkā ir kāda noslēpumaina vieta – mežā paslēpusies Nagusa Itsukušima svētnīca. Saprotams, ka šī vieta jāapmeklē. No svētnīcas vārtiem uzsākam stāvu pārgājienu augšup. Taka vietām slidena un akmeņaina, izklāta ar koka pakāpieniem. Baudot meža burvību un strautu čalošanu, sasniedzam galamērķi. Svētnīca uzcelta uz diviem milzīgi lieliem sašķeltiem laukakmeņiem. Piekļūšana tai ir pa tiltiņu, kura abi gali nostiprināti pie laukakmeņiem. Lielie ieži (laukakmeņi) atzīti par nacionāliem dabas pieminekļiem. Noguruši un piekusuši atgriežamies lejā, bet gandarījumu sniedz redzētais. Žēl, ka tāds dabas brīnums atstāts bez apsaimniekošanas. Turpat autostāvvietas kafejnīcā atveldzējamies ar japāņu sasmalcināto ledus (Crushed Ice) saldējumu, kuru pārlej ar dažādu garšu sīrupiem (zaļās tējas, zemeņu, citronu, apelsīnu, ābolu, ananasu, Havaju zilo). Tas bija japāņu pirmais saldējums un populārs vēl šobaltdien. Lieliski pavadīta diena!
Laiks vakariņām kādā no Ašikagas restorāniem. Pēc tam dodamies uz viesnīcu. Tur mūs sagaida pārsteigumi, jo noteikumus saņemam japāņu valodā. Smejoties viens otram jautājam – vai skaidri noteikumi? Nu, protams, ka skaidri – visu sapratām! Mūsu jautrība sit augstu vilni – apavu novilkšana un ievietošana maksas skapīšos, vairākkārtēja čību mainīšana… Lai sasniegtu istabas numuriņu, ejam pa gaisa koridoru (zem klajas debess) ar lietussargiem, kurus dāsni mums katram izsniedza, jo līst. Jautrā noskaņojumā, laipojot pa peļķēm, tiekam līdz istabiņām, noliekam mantas un dodamies uz japāņu publisko pirti “Onsen”.
Pirms pirts uzvelkam jukatas (yukata) un saņemam dvieļus. Jukata ir kimono veids, ko valkā kā naktsveļu. Vīrieši un sievietes iet atsevišķās pirts telpās. Ar tetovējumiem neielaiž. Japāņi šādas pirtis cenšas apmeklēt reizi nedēļā. Lai visi justos vienlīdzīgi, pirtī atļauts iet tikai pilnīgi kailiem. Katram apmeklētājam ir savs ķeblītis, liels spogulis, dušas klausule, dušas želeja, šampūns. Tikai pēc nomazgāšanās var dodies plunčāties baseinos, kas pildīti gan ar karstu, gan aukstu ūdeni. Ja ir vēlēšanas, var pakarsēties saunā. Priekštelpā ir galdi ar spoguļiem, krēsliem, fēniem un svari. Sajūtas pēc šādas pirts ir relaksējošas.
Turpinājums nākamajā numurā
