Kad praktizējošais psihologs Ostaps Benders un viņa aristokrātiskais māceklis Vorobjaņinovs kādā no saviem dvēseles ceļojumiem nonāca veco ļaužu pansionātā, viņi guva atziņu, ka pūtēju orķestris nebūt nenozīmē mūziķu kopu.
Kad praktizējošais psihologs Ostaps Benders un viņa aristokrātiskais māceklis Vorobjaņinovs ar mākslinieka cienīgo pseidonīmu «Kisa» kādā no saviem dvēseles ceļojumiem nonāca veco ļaužu pansionātā, viņi guva atziņu, ka pūtēju orķestris nebūt nenozīmē mūziķu kopu.
Vecie ļaudis pansionātā maltīti ieturēja kā viena ģimene – pie garumgara galda. Tiesa, vienā tā galā pie milzīgām bļodām sēdēja resni un taukos nomocīti sārtvaidži, bet otrā no pieticīgiem šķīvjiem ēda kārnas un bālas večiņas. Kā viesiem parasti norādīja pansionāta direktors, tie pirmie ir badacietēji no Pievolgas, bet pārējie – vietējie trūkumcieši. Tā bija acīmredzama nejaušība, ka badacietēji visi kā viens bija direktora radinieki. Bet stāsts jau nav par pansionāta dīvainajiem iemītniekiem, bet gan par šā iestādījuma direktoru, kuram Ilfs un Petrovs ielika sejā ārkārtīgu mulsumu un kautrību ikreiz, kad viņš pieņēma kārtējo kukuli par iztirgoto pansionāta mantu. Kad kombinators ar savu asistentu viesojās veco un resno ļaužu mītnē, ko pārdot tur bija palicis nožēlojami maz. Direktors veda viesus un norādīja – lūk, šeit mums ir veco ļaužu pūtēju orķestris… Tiesa, no orķestra bija palikusi tikai tuba, kurā centās iepūst bijusī lopkope. Bet šeit, lūk, mums ir sarkanais stūrītis, kurā goda vietu ieņem… Jā, – sic transit gloria mundi – arī Ostapu interesējošais krēsls jau sen bija pārdots.
Šonedēļ pie garā galda, kuru apsēdusi Privatizācijas aģentūras (PA) valde, ir sēras: valdes īstenais un gluži bezpartejiskais loceklis Didzis Azanda devies uz pieticīgākiem medību laukiem, ar skumjām pamezdams savus bezpartejiskos cīņas biedrus cīņā ar skarbo privatizācijas procesu. Tajā, kā zināms, kādam tiek dots un kādam – arī ņemts. Drošības policija, kas valdes loceklim laupīja godu, sākotnēji paziņodama, ka Azanda aizturēts par kukuļņemšanu, nu inkriminējusi amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un «neatļautu dalību mantiskos darījumos».
Kam, cik un kāpēc ticis solīts, kādā veidā iezīmētie 5000 ASV dolāri nonākuši PA valdes locekļa kabatā, noskaidros izmeklēšanā. Pagaidām varam konstatēt, ka vēl viens valsts privatizācijas procesa uzraudzītājs zaudējis eņģeļa nevainību. Šis nav pirmais gadījums, kad ierēdņu un politiķu apšaubītā, bet dažādos pētījumos un iedzīvotāju aptaujās apstiprinātā korupcija pat valsts visaugstākajā līmenī rod konkrētu apstiprinājumu. Arī Privatizācijas aģentūrā, ko «nevainojami» un nesatricināmi vada privatizācijas tēvs Jānis Naglis. Apcietinājumā jau atrodas PA darbiniece Astrīda Svipsta, kurai uzrādīta apsūdzība par otras PA darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavības organizēšanu. Svipsta pārstāvēja PA deviņu valsts uzņēmumu maksātnespējas procesā, savukārt Skadiņa viņas darbību uzraudzīja. Viena no presē publicētajām izmeklēšanas versijām pauž, ka Skadiņa ņēmusi «smagus» kukuļus, no kuriem daļa pēc viņas nāves atrasta seifā, kur katrai naudas paciņai bijis piestiprināts devēja vārds.
Tamlīdzīgas lietas līdz mūsu taisnajai tiesai ceļo ilgi, un, kad tur nonāk, iznākums nereti ir gluži pārsteidzošs. Kā tas noticis, piemēram, ar Daugavpils pedofila Igora Verbicka lietu – par 12 bērnu seksuālu izmantošanu (tie ir tikai pierādītie gadījumi) taisnā tiesa viņam piesprieda četrus gadus atpūtas cietumā. Kā zināms, izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka savu tieksmju apmierināšanai Verbickis izmantojis neaizsargātus bērnus – bērnunamu audzēkņus, kā arī bērnus ar psihiskiem traucējumiem. Kādu bērnunama audzēkni onkulis gatavojās oficiāli ņemt savā aizbildniecībā…
Atšķirībā no pedofila, kas, visticamāk, sprieduma mīkstināšanai izmantoja savus šauros pedofilu «kluba» kanālus, aiz PA valdes locekļa stāv partija, kura viņu šajā amatā iebāzusi un kurai, domājams, Azanda ir ne vienu vien pakalpojumu parādā. Politiķi savstarpējos uzbrukumos neslēpj, ka privatizācija ir ietekmju un kumosu dalīšanas process, kurā konkrēto aprindu intereses pārstāv un bīda partijas. Kuru no tām savukārt Privatizācijas aģentūrā pārstāvēja Azanda, nav grūti «atminēt». Taču iespējams, ka ir vēlētāji, kuriem šādi sīkumi nav svarīgi, jo galvenais – tā ir ideja!
«Tēvzemiešu» satraukums pēc Azandas «iekrišanas» un reakcija pēc tās ir komiska. Pēc publiskotās informācijas par Azandas aktivitātēm samazināt cenu ēkai Dzirnavu ielā 58, kuras privatizācija ir saistīta ar PA padomes locekļa Normunda Lakuča (kurš arī nav tēvzemietis…) «kompanjonu» kompānijām, «tēvzemiešu» norobežošanās no Azandas kļūst smieklīga. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nedz «Latvijas ceļš», nedz «Tautas partija», kuru biedrs viņš kādreiz bijis, to darīt nesteidz.
Kad šādi netīrumi uzpeld no privatizācijas procesa dzīlēm, seko savstarpēja politiķu gānīšanās. Arī šis gadījums nav izņēmums. «Tēvzemiešu» atbildes gājiens ir paziņojums par «šķēlistu» slepeno brālību, kas tās «lietas» groza. Un tā tālāk. Politiķu rēķinu kārtošana bieži vien ir zemiska, taču tā dod iespēju paskatīties uz viņu sejām, kad maskas (kaut vai daļēji) ir noņemtas. Tā vēlētāji var gūt viņiem tik ļoti trūkstošo politisko izglītību.
Izmeklēšanas versija
PA valdes loceklis pieprasījis kukuli – 15 000 dolāru – un arī saņēmis tā daļu – 5000 ASV dolāru – no Pētera Elsta, kas kā pretendents piedalījās izsolē par valsts uzņēmuma «Jūrmalas Kūrortu direkcija» privatizāciju. Saņemtais kukulis nodrošinātu otra pretendenta «Invest – One» prezidenta Igora Graura nepiedalīšanos izsolē, kā arī pēc iespējas zemāku objekta privatizācijas cenu.
Advokātu versija
PA valdes loceklis Didzis Azanda rīkojies kā Igora Graura pilnvarnieks un no Pētera Elsta saņēmis atkāpšanās naudu – 5000 dolāru. Proti, Pēteris Elsts piekritis maksāt Igoram Grauram 15 000 ASV dolāru, lai viņš atteiktos no piedalīšanās izsolē. Starpnieka pienākumus Azanda veicis «par brīvu».
