Godinot Jelgavas un Jelgavas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņu, 21. novembrī, dienā, kad aprit simt gadu kopš Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem, Jelgavas Meža kapos atklātas sešas stēlas karavīru piemiņai.
Kara operācijas, kurām vajadzēja izšķirt Jelgavas likteni, sākās jau 20. novembrī. Kaujas vadība tika uzticēta pulkvedim Andrejam Krustiņam, kurš bija pazīstams kā apdāvināts un pašaizliedzīgs virsnieks. Kā pasākumā norādīja Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris majors Arvis Zīle, bermontiešu sakāve Jelgavā latviešu karavīriem deva motivāciju visām turpmākajām Brīvības cīņām. Viņš izteica pārliecību, ka latviešu tautā joprojām saglabājies spars nepakļauties.
Godināt Kroņvircavā dzimušo štāba bataljona komandieri Ģedertu Rafaelu, kura vārds tāpat atrodams uz jaunatklātajām stēlām, Nacionālo bruņoto spēku vārdā bija ieradies arī NBS Štāba bataljona Sakaru un informācijas sistēmu atbalsta centra priekšnieks komandleitnants Guntis Leimanis.
“Domājot par sarežģīto laiku pirms simt gadiem, mani nodarbina jautājums, kā vislabāk saglabāt kritušo kareivju piemiņu un ko no mūsdienu paaudzes vislabāk sagaidītu kareivji un viņu tuvinieki. Pirmais nāk prātā brīvvalsts laiks līdz 1940. gadam, kad savos darbos to jau paveica mūsu rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki, kuri paši bijuši strēlnieku vai Latvijas armijas rindās. Šodien to veiksmīgi turpina jaunā paaudze, un to darīt ir arī mūsu uzdevums. Vislabākā piemiņa cilvēkam ir, ja viņu atceras,” teic Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma galvenais glabātājs Aldis Barševskis, mudinot jauno paaudzi pētīt savas dzimtas vēsturi un rakstīt kā par radiniekiem, tā nezināmiem cilvēkiem.
Stēlas, kuras veltītas 36 Jelgavā un 31 Jelgavas novadā dzimušajam karavīram, izveidotas pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas simtgades projektā “Atceries Lāčplēšus”, sadarbojoties Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldībai un Jaunsardzes un informācijas centram.
Kopējās stēlu kalšanas, gravēšanas un uzstādīšanas izmaksas ir 17 922 eiro.
