Mēs visi kādreiz atkal tiksimies
Federīkas Bosko grāmatā “Reiz mēs atkal tiksimies” divu draudzeņu – Katerīnas un Ludovīkas – (gandrīz) izstāstītā dzīve ir bagāta ar spilgtiem notikumiem un katra epizode pati par sevi ir kā maza dramatiska ainiņa vai anekdote.
”Tulkojot iespaidoja arī visu romāna personāžu lieliskais, precīzais psiholoģiskais raksturojums; iedomājos, ka ne viena vien lasītāja spēs sevī saskatīt kaut ko no galvenajām varonēm. Turklāt šie literārie tēli un to neparastie likteņi ienākuši romānā no reālās dzīves – par to liecina rakstnieces pēcvārds.
Un kur tad vēl Federīkas Bosko nevīstošā ironija un trakulīgā humora izjūta! Abām viņas romāna varonēm tā palīdz tikt galā ar dzīvi, savukārt tulkotājai padara darbu par īstu baudu,” grāmatas priekšvārdā raksta tās tulkotāja no itāļu valodas Tamāra Liseka.
F.Bosko ir itāļu rakstniece, daudzu romānu un humoristisku padomu krājumu autore, kuru burtiski dievina lasītājas, kam patīk sekot līdzi Bridžitas Džounsas un “Sekss un lielpilsēta” varoņu gaitām. Latviešu valodā izdots arī F.Bosko romāns “Mīlestības patiesā nozīme”.
Dažreiz pietiek ar mazumiņu, piemēram, dalīšanos ar pusdienu sviestmaizi, lai aizsāktos draudzība mūža garumā. Tieši tā notika ar Katerīnu un Ludovīku, kuras ir nešķiramas jau kopš skolas laika. Grūti iedomāties divas vēl atšķirīgākas sievietes! Katerīna – vienmēr uzmanības centrā, kā tāds starojošs enerģijas lādiņš, savukārt Ludovīka – piesardzīga un apdomīga. Abas arvien ir draudzējušās, strīdējušās un salabušas neskaitāmas reizes, līdz dzīve apmet kūleni – Katerīna saslimst ar leikēmiju, bet Ludovīkai nākas izdzīvot draudzenes iecerēto scenāriju – viņai jādodas uz Austrāliju un jāatklāj Katerīnas noslēpumi. Grāmatas sižets ir gana intriģējošs, vai ne?
Šīs grāmatas lasīšanu es varētu salīdzināt ar salda un sulīga dienvidu augļa baudīšanu – izgaršojams ir katrs tā kumosiņš. Kolorīti personāži, dzirkstošas asprātības un spraigi dialogi neļauj romānu nolikt malā, jo gribas lasīt vēl un vēl. Tomēr grāmatu caurvij arī skumja nots – Katerīnas cīņa ar smago slimību, un viņa zaudē. Sievietes aiziešana mūžībā ar čukstu “Reiz mēs atkal tiksimies…” ir viena no aizkustinošākajām epizodēm. Viss viņai bija, tikai bija aptrūcies laika.
Rakstniece savā pēcvārdā atklāj, ka viņai šo grāmatu vajadzējis sarakstīt, lai kaut nedaudz remdētu ciešanas par zaudējumu, ar ko vēl arvien nav spējusi samierināties un nekad nesamierināsies. “Vismaz romānā es varēju iztēloties tādas beigas, kādas būtu vēlējusies. Tā ir rakstnieka lielā priekšrocība – pasniegt realitāti citā skatījumā, lai tā vairs nebūtu tik grūti panesama, lai dzīves juceklīgās mozaīkas gabaliņi visi sagultu īstajā vietā,” raksta F.Bosko.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
