Industriālais
mantojums, ko atstājušas iepriekšējās paaudzes, var būt ļoti daudzveidīgs. Tas
var stiprināt vietas atpazīstamību un identitāti, bet var arī parādīties
pilsētas ainavā kā bīstamas, pamestas un piesārņotas teritorijas. Lai veicinātu
šādu vietu turpmāku izmantošanu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)
pētnieki ir sagatavojuši vadlīnijas degradēto teritoriju atjaunošanai, kas
apkopotas grāmatā “Degradēto teritoriju remediācija. Izpēte. Plānošana.
Izmantošana”. Tā izdota “Interreg Latvija-Lietuva” pārrobežu sadarbības
programmas 2014-2020 projekta “Innovative brownfield regeneration for
sustainable development of cross-border regions”) ietvaros, un novembrī Jelgavā
aizvadīts noslēguma seminārs, informē LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
Kā
viens no raksturīgākajiem industriālajiem mantojumiem Baltijas valstīs ir
padomju perioda mantojums, jo tieši šajā laikā notika plaši industrializācijas
procesi. Tomēr pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas, samazinoties
ražošanas apjomiem, vairākas industriālās zonas kļuvušas par pamestām
teritorijām ar augstu vides piesārņojumu – ražošanas ēku drupām, augsnes
piesārņojumu ar ķimikālijām u.c. produktiem. Kā atklāj LLU pētnieku grupa,
gandrīz vienmēr šīm teritorijām ir būtisks potenciāls kļūt par nozīmīgiem
publiskās vai publiskās/privātās ārtelpas elementiem – parkiem, biroju vai
dzīvojamās apbūves, jaunām industriālajām teritorijām, multifunkcionāla
rakstura teritorijām u.c.
Lai
Latvijā ieviestu un popularizētu jaunu pieredzi inovatīvai, uz vietējiem
apstākļiem balstītai un videi draudzīgai degradēto teritoriju revitalizācijai,
2018. gadā LLU sadarbojoties ar Ludzas (Latvija), Kupišķu un Ignalinas
(Lietuva) pašvaldībām sāka kopīga projekta “Innovative brownfield regeneration
for sustainable development of cross-border regions” īstenošanu.
“Vadlīniju
sagatavošanai padziļināti studējām degradēto teritoriju problemātiku, to
revitalizācijas un turpmākas izmantošanas iespējas, piedalījāmies pieredzes
apmaiņas un izglītojošā braucienā uz Poliju un Vāciju, kur iepazināmies ar
vairākiem bijušo ražošanas un tās infrastruktūras teritoriju revitalizācijas
piemēriem. Turklāt pašvaldību izvēlētajās pilotteritorijās veicām degradēto
teritoriju remediācijas pasākumus, noorganizējām un vadījām vairākus tematiskos
seminārus kā Latvijā, tā arī Lietuvā,” par pētnieku darbu stāsta projekta
vadītāja, LLU profesore Daiga Skujāne.
Viņa
skaidro, ka projekta partneru pilotteritorijās Latvijā un Lietuvā tika
izmantota fitoremediācijas metode piesārņotu augšņu attīrīšanai.
Fitoremediācija ir augu un ar tiem saistīto mikroorganismu kompleksa
izmantošana, lai mazinātu piesārņojuma koncentrāciju vai toksiskās sekas vidē.
Tā ir salīdzinoši jauna tehnoloģija un tiek uzskatīta par rentablu, efektīvu,
videi draudzīgu un uz saules enerģiju vērstu tehnoloģiju. Projekts ietvēris
trīs degradētu teritoriju remediāciju Latvijas un Lietuvas pašvaldībās. Tās
bija Kupišķu kādreizējās degvielas uzglabāšanas stacijas teritorija, Ignalinas
kādreizējās degvielas uzglabāšanas stacijas teritorija un Ludzas kādreizējās
linu fabrikas teritorija.
Katrā
no objektiem veikta vides risku novērtēšana, ievākti un analizēti augsnes
paraugi esošā piesārņojuma līmeņa identificēšanai, analizēta ainavas telpiskā
struktūra un elementi, veikta veģetācijas izpēte un analīze. Atbilstoši izpētei
veikti teritoriju attīrīšanas darbi no ēku un ceļu seguma drupām, citiem
infrastruktūras objektiem, kuri netiek izmantoti un rada bīstamību. Turklāt
atbilstoši teritorijās konstatētajam piesārņojumam meklētas piemērotākās
bioremediācijas pieejas un izveidotas pilotteritorijas fitoremediācijas procesa
izpētei reālā situācijā.
“Lai
atjaunotu pilotteritorijas, universitātē izaudzējām fitoremediācijai paredzētos
augus, kas pēc tam tajās tika iestādīti un veiks fitoremediāciju augsnes
attīrīšanai no konkrētajām piesārņojuma izpētē konstatētajām vielām. Projekta
ietvaros veicām piesārņojuma monitoringu pilotteritorijās pirms augu stādīšanas
un pēc trīs mēnešiem, taču piesārņojuma monitorings tiks turpināts arī pēc
projekta īstenošanas,” skaidro D. Skujāne.
Grāmatā
– vadlīnijās “Degradēto teritoriju remediācija. Izpēte. Plānošana. Izmantošana”
apkopotas gan teorētiskas atziņas, gan projektā ietvaros apgūtā praktiskā
pieredze. Vadlīniju izdevums ļaus labāk izprast degradēto teritoriju
problemātiku un iespējas, un tas būs noderīgs gan kā izglītojošs, gan kā
praktisks informatīvs materiāls studentiem, nozares praktiķiem, teritoriju
plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem pašvaldībās un citās atbildīgajās valsts
iestādēs.
Šobrīd
grāmata pieejama lasīšanai LLU Fundamentālajā bibliotēkā (Lielajā ielā 2) un
Vides un būvzinātņu fakultātes Informācijas centrā (Akadēmijas ielā 19). Taču
plānots turpmāko mēnešu laikā publicēt tās elektronisko versiju trīs valodās –
latviešu, angļu un lietuviešu.
Projektu
vadīja LLU Vides un būvzinātņu fakultātes (VBF) dekāne, profesore, vadošā
pētniece Dr.arch. D. Skujāne. Tajā iesaistījās vairāku VBF fakultātes katedru
(Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra, Zemes pārvaldības un ģeodēzijas
katedra un Vides un ūdenssaimniecības katedra) un citu LLU fakultāšu (Meža
fakultāte, Lauksaimniecības fakultāte) mācībspēki un pētnieki, kā arī Ludzas,
Kupišķu un Ignalinas pašvaldību pārstāvji.
Turklāt
projekta aktivitātēs aktīvi iesaistījās studenti gan no LLU, gan arī Lietuvas
divām augstskolām: augu stādīšanā pilotteritorijās, kā arī semināros, kuros
izteica savus viedokļus un piedāvāja risinājumus degradēto teritoriju turpmākai
attīstībai.
Foto: LLU
