Zemgales attīstības padomes un aģentūras pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienus uz Holandi un Īriju atzīst par noderīgiem.
Zemgales attīstības padomes un aģentūras pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienus uz Holandi un Īriju atzīst par noderīgiem.
Īrijā Latvijas speciālisti tikās ar ministriju un institūciju pārstāvjiem, kuri strādā ar cilvēkresursu attīstības un reģionālās plānošanas jautājumiem Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Viņi arī apmeklēja Eiropas Savienības strukturālo fondu mērķa reģionu, lai iepazītos ar konkrētu projektu piemēriem. Vērtīga bijusi iepazīšanās ar reģionālā un centrālā līmeņa institūciju sadarbību un reģionu veidošanas principiem. Īrijā tāpat kā Latvijā pastāvot rajoni, bet Eiropas finansējuma saņemšanai izveidoti reģioni, kas nav administratīvi teritoriālās vienības.
Pieredzes apmaiņas braucienu finansēja no PHARE speciālās sagatavošanās programmas darbam ar Eiropas Sociālo fondu. Braucienā kopā ar ministriju, Starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas pārvaldes, Pašvaldību savienības un citu institūciju pārstāvjiem piedalījās Jolants Markevičs no Bauskas rajona Padomes un Brigita Tivča no Dobeles Pieaugušo izglītības un informācijas centra.
Ar līdzīgu administratīvo struktūru Holandē iepazinies Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Madžulis kopā ar Latgales aģentūras kolēģiem, ministriju un īpašu uzdevumu ministra administrācijas pārstāvjiem. Iepazīstoties ar nacionālā plāna un reģionu attīstības plānu realizāciju, viņš pārliecinājies par reģionu prioritātēm sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām. Proti, lai apsaimniekotu Eiropas strukturālo fondu līdzekļus atbilstoši to izvirzītajiem mērķiem, rajoni apvienoti četros reģionos. Un tieši reģioni sagatavo vadlīnijas, izvērtē un administrē projektus. Nacionālajam līmenim atvēlētas vienīgi koordinācijas funkcijas. Arī Eiropas struktūrām vistiešākā saistība esot ar reģionālajiem plāniem, nevis nacionālo.
R.Madžulis iepazinis arī konkrētu projektu realizāciju, sadarbību starp dažāda līmeņa struktūrām, Holandes attīstības prioritātēm (ūdens sistēmas, būvniecība un rekonstrukcija). Atšķirībā no Latvijas Holandē plānošana organizēta citādi – pastāvot vakuumam kādā telpā, seko konkrētu projektu realizācija. Pie mums, kamēr konkrētas jomas objekts nav iekļauts attīstības koncepcijā, praktiska realizācija nav iespējama. Brauciena laikā R.Madžulim neesot izdevies gūt atbildi uz jautājumu, kā teritoriālais plānojums tiek sasaistīts ar ekonomiskās attīstības stratēģiju.
