Pašlaik Latvijā aktuāls ir «Latvenergo» privatizācijas vai apvienošanas jautājums. ES nostāju šajā jautājumā skaidro Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.
Pašlaik Latvijā aktuāls ir «Latvenergo» privatizācijas vai apvienošanas jautājums. ES nostāju šajā jautājumā skaidro Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.
Pasaulē ilgstoši novērojams enerģētisko resursu cenu kāpums, un Latvijai tas nevar paiet secen. Vienīgais efektīvais veids, kā izvairīties no nesamērīgas elektrības cenas paaugstināšanās, ir nepieļaut monopola diktātu. «Latvenergo» ir monopols, kas pilnībā kontrolē Latvijas elektrības ražošanas un sadales tīklu. Tā loma valsts enerģētikā ir līdzvērtīga «Lattelekom» lomai Latvijas fiksētā telefona tīkla saimniecībā. Atšķirībā no «Lattelekom», kuram kaut nedaudz konkurenci rada GSM tīkls, patērētājam nav alternatīvas energoresursu piegādātāja izvēlē. Sabiedrībā nav pat uzsākta diskusija, vai «Latvenergo» kā monopols sabiedrībai ir izdevīgs, vai ne. Vienu gan uzreiz var pateikt: par privātu monopolu noteikti izdevīgāks ir valsts monopols, kuru vieglāk kontrolēt.
Eiropas Savienība pieprasa, lai nākamās dalībvalstis aizstāvētu savus patērētājus. Ne tik daudz ražotājus, cik patērētājus, lai viņi neciestu no nepamatoti augstiem elektroenerģijas tarifiem. Kādā veidā? Ne tik daudz ar valsts kontroli, cik ar konkurences radīšanu. Tajā brīdī, kad Latvijas patērētājam radīsies iespēja izvēlēties, no kā pirkt elektroenerģiju, cenas vai nu samazināsies, vai vismaz noturēsies tirgus pamatotā līmenī.
Kas nepieciešams, lai radītu konkurenci?
– Pirmkārt, tīkli, kas tikai pārvada elektrību, līdzīgi kā pa autoceļiem pārvietojas mašīnas, ir jāatdala no ražotājiem. «Latvenergo» patlaban nav ieinteresēts, lai elektroenerģijas tīklā ienāktu citi ražotāji ar jaunām tehnoloģijām un zemākām cenām. Tāpēc «Latvenergo» jaunajam ražotājam var radīt nelabvēlīgākus nosacījumus. Patērētāju interešu labad «Latvenergo» būtu jāsadala valstij piederošos enerogotīklos un ražotājos. Otrkārt, jārada konkurence pašu ražotāju starpā, kā arī jāļauj tirgū brīvi ienākt jauniem ražotājiem. Tie, kas piedāvātu pakalpojumus ar modernākām tehnoloģijām un par zemāku cenu, piespiestu pašreizējos ražotājus vairāk investēt un strādāt efektīvāk. Šādas varētu būt Latvijas iedzīvotāju intereses, lai nosargātu saprātīgas elektrības cenas, un tieši tādi ir ES padomi, kā mums rīkoties «Latvenergo» gadījumā.
To, ka tirgus atvēršanas shēma darbojas patērētāju interesēs, pierāda ES dalībvalstu piemēri. Pēc jauno elektroenerģijas tirgus liberalizācijas noteikumu ieviešanas gandrīz visās ES dalībvalstīs elektroenerģijas cena samazinājās, kaut arī energoresursi pasaulē sadārdzinājās. Pēc «Eurostat» ziņām, pēdējo divu gadu laikā individuālajiem patērētājiem elektrības cenas samazinājās: Somijā – par 10%, Zviedrijā – par 6,5% (lielajiem patērētājiem – par 16%), Dānijā – par 9%.
Vai apvienošanās ar «Eesti Energia», ko piedāvā «Latvenergo» un valdība, ir atrisinājums?
– Apvienojot divus monopoluzņēmumus vienā, patērētājam nav ne mazākās izvēles iespējas. Šī supermonopola izveides gadījumā rastos negatīvas sekas. No degakmens iegūtā enerģija cenas ziņā nākotnē nebūs izdevīgāka par hidroelektrību. Ja apvienotu tikai tīklus, patērētājs varētu pa tiešo doties pie ražotāja un nopirkt enerģiju.
Kāda var būt izvēle, ja mājās ir viena rozete?
– Pie rozetes pienāk valsts vai pašvaldības tīkls. Patērētāja tiesības izvēlēties realizē nama apsaimniekotājs (pašvaldība, namu pārvalde, dzīvokļu kooperatīvs), kas var izvēlēties «veikalu», no kura viņiem atved preci – enerģiju. Valsts ir tikai sliedes, pa kuru atved «preci». Bet tas būs iespējams tikai tad, ja, pirmkārt, tīklus atdalīs no ražotāja un ja starp ražotājiem būs konkurence. Pašlaik «Latvenergo» diktē monopolcenu, kuru nespējam pat apšaubīt, jo nav pat zināmas elektroenerģijas reālās izmaksas. Vajadzīgs cits ražotājs, kas pierāda, ka var ražot lētāk un efektīvāk.
