Saeimā iesniegti likuma grozījumi, lai palielinātu
iespēju veselus, dzīvotspējīgus klaiņojošus dzīvniekus piedāvāt iedzīvotājiem
adopcijai, tādējādi pēc iespējas samazinot šo dzīvnieku eitanāziju skaitu.
Paredzēts dubultot laiku saimnieka atrašanai
klaiņojošiem dzīvniekiem pirms būtu atļauts veikt klaiņojošu dzīvnieku
eitanāziju. Pašlaik likumā ir noteikts, ka klaiņojoša dzīvnieka eitanāziju
atļauts veikt, ja 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai
jauns turētājs. Tagad šo termiņu rosināts pagarināt uz 30 dienām.
Deputāti Marija Golubeva (AP), Regīna Ločmele-Luņova
(S), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Raimonds Bergmanis (ZZS), Evita Zālīte-Grosa
(JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) un Anita Muižniece (JKP) kopumā iesnieguši
plašus grozījumus dzīvnieku tiesību aizsardzības un labturības veicināšanai.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumiem būs
ietekme uz pašvaldību budžetu, jo tas paredz palielināt dzīvnieku minimālo
uzturēšanas laiku patversmē no 14 līdz 30 dienām, kuru būs nepieciešams segt no
patversmes uzturošās institūcijas budžeta.
Deputāti norāda, ka, lai gan likumā ir noteikti
principi, pēc kuriem cilvēkiem jāizturas pret dzīvniekiem, joprojām nav
apzināti valstī esošie dzīvnieki, pastāv nelegālās dzīvnieku audzētavas, kā arī
aizvien ir novērojama vardarbība pret dzīvniekiem, pret kuru gan ir
palielinājusies sabiedrības neiecietība.
Likumā tiek rosināts noteikt, ka personām, kas pret
dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, konfiscē dzīvniekus. Tāpat paredzēts noteikt,
ka likuma prasību ievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībai un
labturībai kontrolēs pašvaldības policija un kriminālpārkāpumus saistībā ar
dzīvniekiem kontrolēs Valsts policija. Politiķi norāda, ka, ieviešot šīs
normas, dažādas problēmas varēs risināt ātrāk, tādējādi nodrošinot humānāku
attieksmi pret dzīvniekiem.
Likumprojekts paredz stiprināt arī sabiedrisko
kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, izstrādājot valdības
noteikumus par dzīvnieku aizsardzības sabiedrisko inspektoru darbības
regulējumu.
Parlamentārieši skaidro, ka esošais regulējums
nenodala lolojumdzīvniekus no dzīvniekiem, kuri tiek turēti sugas pavairošanai.
Ja dzīvnieks tiek turēts arī sugas pavairošanai (neatkarīgi no tā, ka dzīvnieku
tur arī priekam), tas uzskatāms par vaislas dzīvnieku, kuram ir nepieciešama
atsevišķa reģistrācijas kārtība un stingrākas labturības prasības nekā
lolojumdzīvniekiem, norāda deputāti, kuri likumprojektā rosina šādu prasību
noteikšanu.
Tāpat rosināts likumā ierakstīt, ka valdība nosaka
mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī kārtību,
kādā organizē bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu un sterilizētu bezsaimnieka kaķu
labturības prasības.
Politiķi norāda, ka sabiedrībā pieaug neiecietība pret
vardarbību pret dzīvniekiem, tāpēc ir nepieciešams izdarīt attiecīgos likuma
grozījumus. “Vardarbība pret dzīvniekiem tiesiskā, demokrātiskā un sociāli
atbildīgā valstī ir nepieļaujama, tāpēc ir nepieciešams veikt šīs izmaiņas
likumā, tā paužot stingrāku nostāju dzīvnieku aizsardzības un labturības
jautājumos,” uzsver deputāti.
Likumprojekts izstrādāts konsultācijās ar vairākām
patversmēm, dzīvnieku jomas biedrībām un valsts institūcijām.
Savukārt sabiedrības iniciatīvu portālā
“Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par eitanāzijas termiņa
pagarināšanu klaiņojošiem dzīvniekiem.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Valērijs Sičovs.
Viņš rosina grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktos termiņus saistībā ar
dzīvnieka eitanāziju, kas patlaban paredz, ka eitanāziju drīkst veikt
klaiņojošam dzīvniekam, ja tam 14 dienu laikā nav atrasts iepriekšējais
īpašnieks vai jauns turētājs, kā arī 30 dienu laikā pēc tam, ja, stājoties
spēkā lēmumam par dzīvnieka konfiskāciju, neizdodas atrast tam jaunu
īpašnieku.
Sičovs rosina mainīt minētos punktus, pagarinot
dzīvnieku turēšanas termiņu pirms to eitanāzijas uz 60 dienām, tādējādi
pagarinot dzīvi dzīvniekiem, “kuri tiek nogalināti tikai tāpēc vien, ka
tiem vairs nav īpašnieku un tie ir nonākuši patversmē”.
Iniciatīvā pausts, ka būtu nepieciešams uzlikt par
pienākumu pašvaldībai uzturēt patversmē nonākušu fiziski veselu dzīvnieku nevis
14 vai 30 dienas, bet 60 dienas, attiecīgi par to rūpējoties.
Idejas autora ieskatā, sabiedrība šādi izrādīs humānu
attieksmi pret dzīvniekiem.
Foto: no arhīva
