Nākamgad minimālo vecuma pensiju
saņems 20 000 cilvēku, tās apmēram atkarībā no darba stāža un
iespējamas invaliditātes svārstoties no 88 līdz 208 eiro, informē
Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.
Ministrija atgādināja, ka no nākamā
gada minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās
vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar
invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā.
Līdz ar to personām ar apdrošināšanas
stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs no
70,43 eiro pieaugs līdz 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš
bērnības – no 117,39 eiro līdz 134,96 eiro.
Savukārt personām ar apdrošināšanas
stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs
104 eiro līdzšinējo 83,24 eiro vietā, bet personām ar
invaliditāti kopš bērnības 159,50 eiro tagadējo 138,74 eiro
vietā.
Personām ar apdrošināšanas stāžu
no 31 līdz 40 gadiem minimālās vecuma pensija pieaugs no 96,05
eiro līdz 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības
no 160,08 eiro līdz 184,04 eiro.
Ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads
un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136
eiro tagadējo 108,85 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti
kopš bērnības 208,57 eiro līdzšinējo 181,42 eiro vietā.
Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim,
arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā
tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs,
minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu
koeficientu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča
(KPV LV) uzsvēra, ka viņa turpinās darbu pie minimālā ienākuma
līmeņa celšanas, veidojot arī nākamo gadu valsts budžetus.
Saeima minētās izmaiņas pieņēma
novembrī. Savukārt LM attiecīgi ir grozījusi Noteikumus par
minimālās valsts vecuma pensijas apmēru.
Kā ziņots, tiesībsargs Juris Jansons
gan ir kritizējis valdības pieeju budžeta veidošanā, apgalvojot,
ka, paraugoties konkrēti, redzams, ka sociāli vismazāk
aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem
un personām ar invaliditāti, pēc būtības nekas nemainās.
Jansons atgādināja, ka valdība bija
apstiprinājusi minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, tomēr
septembrī fiskālās telpas dēļ šie plāni atcelti. Viņaprāt,
tagad dažādi palielinājumi notikuši pēc pārpalikuma principa.
Vaicāts, kādas būs visa minētā
sekas, viņš prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis
nemazināsies. “Es domāju, ka statistika varbūt uzrādīs kaut ko
citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies,” uzsvēra
tiesībsargs.
Jansons arī atgādināja, ka trūcīguma
slieksnis Latvijā saglabāsies 128 eiro. Esošā sistēma paredz, ka
persona pat ar 1 eiro lielākiem ienākumiem atbalstam vairs
nekvalificējas. Tiesībsargs uzsvēra, ka šis slieksnis neatbilst
sociāli atbildīgas valsts principam un atgādināja, ka tādēļ ir
vērsies Satversmes tiesā.
Foto: no arhīva
