Lai gan ārstu trūkuma ziņā Latvija
tikai nedaudz atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā, medmāsu
daudzums Latvijā ir uz pusi mazāks nekā vidēji ES valstīs,
liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) “State of Health in the EU” pētījums.
Pētījuma dati norāda, ka medicīnas
darbinieku skaita samazināšanos visvairāk stimulējusi 2008.gada
finansiālā krīze. Tās rezultātā novērojams vislielākais
kritums, jo īpaši medicīnas māsu ziņā, kuru skaits vēl
joprojām sarūk. Jau 2011.gada vidū medmāsu skaits Latvijā
nokritās zem 10 000 robežas, kas ir par aptuveni 500 medmāsām
mazāk nekā salīdzinājumā ar 2001.gadu.
Izšķirot ārstu trūkumu pa reģioniem,
pētījums liecina, ka vislielākais ārstu trūkums ir tieši
Pierīgā, proti, uz 1000 iedzīvotājiem tur ir tikai 1,6 ārsti.
Savukārt Zemgalē un Kurzemē šis rādītājs ir tikai nedaudz
augstāks, abos reģionos uz 1000 iedzīvotājiem ir vidēji 1,9
ārsti. Tikmēr Rīgā šis rādītājs ir 6,1 ārsts uz 1000
iedzīvotājiem.
Pētījuma autori norāda, ka minētās
ārstu skaita disbalanss noved pie veselības aprūpes pakalpojumu
saņemšanas šķēršļiem reģionu iedzīvotājiem, kā rezultātā
reģionu iedzīvotāju, it īpaši Kurzemē un Zemgalē, tiek
stimulēti pārvākties uz Rīgu.
Autori arī atzīst valdības centienus
apkarot šo problēmu, tajā skaitā, finansiālo līdzekļu
novirzīšanu uz reģionālajām veselības aprūpes iestādēm un
vispārējo medicīnas darbinieku atalgojumu celšanu. Tomēr arī
tiek mudināts meklēt jaunus un inovatīvākus risinājumus
problēmas seku mazināšanai.
Tāpat arī tiek izcelts apmaksāto
medicīnas pakalpojumu trūkums, kas, pēc autoru ieskata, ir
izteiktāks nekā vairumā ES valstu. Autori uzsver, ka valsts
apmaksāto pakalpojumu trūkums ir it īpaši novērojams
rehabilitācijas un fizioterapijas jomās, kā arī ar redzes
problēmām saistītos medicīniskajos pakalpojumos.
Autori arī kritizē kvotu modeli, kas,
viņuprāt, noved pie konkrētu pakalpojumu nepieejamības un garām
rindām pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tomēr
viņi norāda uz 2018.gada 194 miljonu papildus finansējumu, kas
tika novirzīts medicīnas pakalpojumu plašākas pieejamības
nodrošināšanai kā uz veiksmīgu iniciatīvu.
Tomēr autori mudina ņemt vērā
medicīnas pakalpojumu pieprasījumu, ko paaugstina neveselīgs
dzīvesveids. Pētījumā tiek uzsvērts, ka vairāk kā puse
Latvijas iedzīvotāju mirst no veselības problēmām, ko izraisa
tieši slikti balansēts uzturs, smēķēšana, augsts alkohola
patēriņš vai neaktīvs dzīvesveids. Savukārt, izšķirot tādus
faktorus kā dzimumu, parādās, ka, relatīvi pret pārējo ES,
tieši vīrieši daudz biežāk kļūst par smēķētājiem, akcentē
autori.
OECD “State of Health in the EU” ir
šī gada 28.novembrī publicēts pētījums, kas sniedz individuālu
analīzi par katras ES dalībvalsts aktuālākajām veselības
nozares problēmām. Pētījums tika izveidots sadarbībā ar Eiropas
Komisiju un apkopo pēdējo gadu statistikas datus.
Foto: no arhīva
