“Jelgavā vajag veidot zaļos ķīļus, kur būtu patīkami pārvietoties ar velosipēdu vai kājām. Man nepatīk iet pa Rīgas ielu, kur automašīnu trokšņa dēļ ar blakus gājēju nevar sarunāties”, “Uzvaras parks varētu kļūt interesantāks apkārtējiem iedzīvotājiem, citādi bērniem nākas iet rotaļāties uz Pasta salu”, “Savrupmāju dārzi, kas skaisti zied maijā, nav mazāk svarīga pilsētas zaļā rota kā parki,” tādas dažādas domas saistībā ar pilsētas zaļo zonu tika paustas paneļdiskusijā Valdekas pilī, ko rīkoja biedrība “Jelgavas attīstībai” sadarbībā ar LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras studentiem un mācībspēkiem. Pasākumā piedalījās profesore Aija Ziemeļniece, arhitekts Vents Grietēns, 2. kursa ainavu arhitektūras studenti, kā arī biedrības “Jelgavas attīstībai” dalībnieki.
Lai patīkami pārvietoties
Runājot par pilsētas zaļo rotu, profesore A.Ziemeļniece klāstīja, ka sākotnēji tā attīstījās, veidojot kapsētas un baznīcu dārzus. Viņa minēja Mēra, Nabagu kapus, Literātu un vairākas citas kapsētas, kas savulaik atradās pilsētas nomalē aiz 1804. gadā nojauktajiem aizsardzības vaļņiem un kurās stādītie koki ir vēl saglabājušies. Piemēram, zaļie stādījumi, kas savulaik bijuši arī pie Reformātu baznīcas (tā Otrā pasaules kara laikā gāja bojā), tagad redzami Uzvaras ielā starp tagadējo klubu “Tonuss” un Centra pamatskolu. Līdzīgi ir ar Alunāna parku, kas arī ir sena kapsēta. Vecajā Jelgavā daudz zaļāka un mežaināka bija Pārlielupe, piebilda profesore. Saglabājušies arī zaļie stādījumi gar hercoga Jēkaba kanālu.
V.Grietēns, apkopojot izteiktās domas, rezumēja, ka Jelgavā būtu nepieciešamas ekotaka, – “zaļais loks”, kas funkcionāli saistītu Pārlielupi un pilsētas centru kājāmgājējiem un velobraucējiem, kā arī starp esošajiem parkiem lietderīgi būtu veidot “zaļos koridorus”, pa kuriem pilsētniekiem būtu patīkami pārvietoties, nezaudējot dabas klātbūtnes sajūtu. Tika runāts arī par to, ka pāri Lielupei lieti noderētu gājēju tilts. Par šo ierosmi gan izskanēja iebilde, ka gājēju tilts pār Lielupi jau ir vecā dzelzceļa tilta veidolā, tikai gājēju ceļi uz to nav pienācīgi izbūvēti. Izskanēja arī dažādas domas par lokālu “mazo zaļo centru” izveidošanas nepieciešamību perifērijās jeb dzīvojamo kvartālu iekšējās teritorijās. Tāpat izteikta doma veidot parkus tematiskus, tā, lai katrs parks būtu ar savu noskaņu, “mentalitāti” un atšķirīgi izmantojams.
Apšauba “arhitektūras šedevru”
Paneļdiskusija risinājās laikā, kad saistībā ar zaļo zonu pilsētas pašvaldība izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu 16 koku nociršanai skvērā aiz kultūras nama (Dobeles ielā 1), lai izbūvētu autostāvvietu. “Ziņas” 28. novembra numurā jau rakstīja, ka reizē ar šo sabiedrisko apspriešanu ir atklājies pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” bez pietiekamas atklātības virzītais projekts par 79 automašīnu ietilpības stāvvietas ierīkošanu skvērā Dobeles ielā 1. Arhitekts V.Grietēns provokatīvi studentiem jautāja: “Varbūt mums Jelgavā vispār nevajag mocīties ar zaļo zonu? Kur vien vajag, būvēsim un bruģēsim to ciet, jo ir dzirdēts cilvēkus sakām “būs vismaz sakārtota teritorija!”” Arhitekts uzsvēra, ka šobrīd minētā iecere ir pretrunā ar Ziemeļu tilta apspriedē pausto argumentāciju, ka pilsētas centrā jāmazina autotransporta plūsma, kā arī to, ka pasaules praksē neizmanto pilsētas centra teritorijas, lai veidotu vienlīmeņa autostāvvietas. V.Grietēns izpētījis, ka teritorijai Dobeles ielā 1, kur pēc projekta plānots nozāģēt 16 koku, spēkā ir detālplānojums, kas paredz, ka vismaz daļēji šajā teritorijā nemaz tāds objekts kā autostāvvieta nevar atrasties. Arhitekts arī uzskata, ka “interesanta ir šī “arhitektūras šedevra” būvprojekta cena”, proti, apmēram 13,8 tūkstoši eiro (bez PVN). Jāatceras, ka Pils salas autostāvvietas projekts pilsētniekiem izmaksāja tikai nepilnus četrus tūkstošus eiro (bez PVN).
Diskusijā iesaistījās arī tās vecākais dalībnieks būvinženieris Gunārs Segliņš. Viņš pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” rīcību skvēra bojāšanā nosauca par barbarismu, kas vedina domāt, ka lietpratēju viedoklis pašvaldībā netiek uzklausīts. “Man nav problēmu no Pārlielupes uz kultūras namu atnākt kājām,” sacīja G.Segliņš.
Pēdējie notikumi liecina, ka sabiedrība pašvaldībā tomēr var tikt uzklausīta. Pašvaldības pārstāve Egitas Veinberga “Ziņām” raksta, ka, ņemot vērā iedzīvotāju interesi par šo būvniecības ieceri un izskanējušos atšķirīgos viedokļus, pašvaldība izskatīs iespēju to nodot publiskai apspriešanai. Turklāt pirms tam tiks izvērtēta būvniecības ieceres atbilstība Jelgavas pašvaldības normatīvo aktu un teritorijas plānošanas dokumentu prasībām. E.Veinberga piebilst, ka projekts tapis, atbildot uz daudzu jelgavnieku sūdzībām par autostāvvietu trūkumu pie kultūras nama. “Ziņu” redakcijā gan šādas sūdzības nav saņemtas daudz. Ir atsevišķi iebildumi no lasītājiem, ka samērā problemātiski ir pievest pie kultūras nama bērnus. Taču vakaros, kad parasti notiek izrādes un koncerti, gan Lielajā, gan Uzvaras ielā ir pietiekami daudz brīvu autostāvvietu.
Natālija Ņitavska, ainavu arhitekte, LLU profesore
Problēmsituācijā par autostāvvietas projektu pie kultūras nama mani satrauc nepareiza un šaura problēmas izpratne. Tas nav jautājums par to, vai cirst vai necirst kokus Dobeles ielā 1. Jautājums par stāvvietas izbūvi skvērā ir jāvērtē kompleksi, ne tikai viena kvartāla robežās. Šajā saistībā būtiska ir Jelgavas centrālas daļas atbrīvošana no privātajām automašīnām (izņemot tās, kas pieder apkārtējo māju iedzīvotājiem), kas savukārt nozīmē to, ka šeit vajadzētu mazināt transporta kustības intensitāti, kā arī neveidot vienlīmeņa autostāvvietas. Vēl būtiska ir Jelgavas apstādījumu teritoriju un publiskas ārtelpas kvalitāte un apjoms. Lai atrodas vieta, kur cilvēkiem tikties, pavadīt brīvo laiku, sportot vai vienkārši pastaigāties! Ir jābūt skaidrai vīzijai un koncepcijai par Jelgavas centra telpisko struktūru un tēla veidošanu kopumā. Būtu svarīga sabiedrības līdzdalība, noskaidrojot jautājumu, kādu mēs redzam Jelgavu un tās centru.
Ļoti ceru, ka mana pilsēta būs spējīga atrast viedo risinājumu un būs paraugs pilsētvides attīstībai arī citam pilsētām ne tikai Latvijā.
