Par daudz
Neskaitāmas reizes visur un visiem esmu teikusi, ka man ļoti patīk Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Tomēr spēju saprast arī tos, kam visa tā svētku ampelēšanās krīt uz nerviem. Esmu iemanījusies distancēties no komercializācijas trakuma un ļaužu pūļiem, jo svētkiem gatavojos laikus un tajā brīdī, kad visi skrien kā aptrakuši pa veikaliem, gādājot dāvanas, man sen jau viss ir sarūpēts un varu mierīgi cept Ziemassvētku cepumus un baudīt laiku pirms tiem.
Taču daļa cilvēku, šķiet, gluži vai paliek traki ar pārspīlēšanu, gaidot svētkus. Bērndārznieku grupiņā par varītēm vecāki grib gādāt dārgas dāvanas arī dārziņa Ziemassvētkiem, piedevām vēl organizējot pamatīgu pasākumu ar tā vadītājiem un dažādām izdarībām. Vecāku sarunu grupas sociālajos tīklos “uzsprāgst” viedokļu daudzveidībā un strīdos par pareizās krāsas dāvanu maisiņiem, dāvanu izmaksām un salaveča izcenojumiem. Ja vēl kāds ierosina pasniegt dāvanu audzinātājai, strīdi un diskusijas ieilgst līdz bezgalībai. Tad vēl seko jautājumi par mazajiem knēveļiem veltīto paciņu saturu darbavietās, aploksnītēm klases audzinātājām, svētku ekskursijām, mielastiem un ziedojumiem.
Hei, vai tiešām jums nešķiet, ka bērni būs priecīgi par mājās saņemtajām dāvanām un dārziņā vai darbavietā pilnīgi pietiks ar kādu nieku? Varbūt labāk aizejiet ar ģimeni kopā paslidot vai izstaigājiet zooloģisko dārzu ziemā! Ir daudz jauku izklaižu, ar ko aizstāt pārmērīgu dāvanu neprātu.
