Labāk, ja dūmu detektors lieku reizi ieslēdzas pa tukšo nekā par vēlu īstajā reizē; ugunsbīstamākā vieta katrā mājoklī parasti ir virtuve, ja neskaita, piemēram, lielo istabu, kurā bez uzraudzības atstātas adventes vainagā iedegtas sveces; ja jūsu mājās ir elektroinstalācija, kas ne reizi desmit gados nav pārbaudīta, tad jums ir jāapzinās, ka dzīvojat paaugstināta ugunsdrošības riska apstākļos; ugunsdzēšamā balona darbības laiks ir tikai desmit sekundes; ja pamanītais nekontrolētas degšanas laukums ir lielāks par cilvēka plaukstu, nekavējoši sauciet ugunsdzēsējus – tādi un vēl citi speciālistu padomi šajās dienās tika dzirdēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas ugunsdzēsēju depo, kur gada nogalē notiek bezmaksas konsultācijas, kā mājokļos jāuzstāda dūmu detektori un privātmājās jāizvieto arī ugunsdzēšamie baloni. VUGD Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis teic, ka iedzīvotāju aktivitāte ir liela.
Privātmājām – arī dzēšamie baloni
Daudzkārt medijos jau ziņots, ka, sākot ar jaunā gada 1. janvāri, grozījumi Ugunsdrošības noteikumos prasa, lai katrā mājoklī būtu vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā – arī ugunsdzēšamais balons. Ja mājai vai dzīvoklim ir vairāki stāvi, tad dūmu detektors nepieciešams katrā stāvā. Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības. Savukārt par ugunsdzēšamo aparātu ir noteikts, ka tam jābūt ar dzēstspēju, kas tiek kvalificēta ar atzīmi 21A 113B. Šāds ugunsdzēšamais aparāts ir piemērots izvietošanai ārā, kā arī neapsildāmās telpās, to var lietot mājokļos un automašīnā. Tas ir paredzēts, lai nodzēstu ugunsgrēkus, kuros deg cieti materiāli (koks, papīrs u.tml.), dažādi viegli uzliesmojoši un degtspējīgi šķīdumi vai kūstoši cieti priekšmeti, kā arī propāns, butāns vai citas gāzes, elektroiekārtas līdz 1000 voltu spriegumam. Dzēšanas minimālais attālums ir vismaz viens metrs.
VUGD Jelgavas daļas inspektore Ilze Bergmane atzīst, ka dažkārt cilvēkiem ir vajadzīga liela dūša, lai uzņemtos lietot ugunsdzēšamo aparātu. Viņa uzteic tos uzņēmumus, kuros sadarbībā ar Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību tiek rīkotas darbinieku mācības, lai apgūtu, kā lietot šo aparātu.
Virtuve – bīstamākā vieta
Agrākais Jelgavas ugunsdzēsēju komandieris Aldis Feldmanis stāsta, ka viņa dzīvoklī (tas atrodas daudzdzīvokļu mājā) dūmu detektors nav piestiprināts pie griestiem, bet gan virtuvē pie sienas. Spriežot pēc viņa 32 gadu ilgās pieredzes, virtuve ir pati ugunsbīstamākā dzīvokļa daļa. “Tie divi sprīži, kas manu dūmu detektoru atdala no griestiem nav traucēklis, lai laikus konstatētu sadūmojumu,” stāsta A.Feldmanis. Par viltus trauksmi, kas varētu rasties, ja virtuvē uzstādītais dūmu detektors reaģētu nevis uz dūmiem, bet, piemēram, vārošas tējkannas tvaikiem, inspektore I.Bergmane teic, ka drošāk būs, ja tas nostrādās lieku reizi, nevis īstajā reizē ieskanēsies novēloti. Viņa uzskata, ka labāk ir, ja dūmu detektors uzstādīts virtuvē.
VUGD pārstāve Viktorija Gribuste uzsver, ka lielākoties cilvēki ugunsgrēkos iet bojā tieši sadūmojuma dēļ. Skatoties ugunskurā, kurā deg malka, dažkārt cilvēkiem šķiet, ka degšanas procesā dūmi viegli aiziet gaisā. Taču ugunsgrēkos deg nevis malka, bet gan elektroierīces, dīvānu porolons, kas stipri dūmo. Turklāt šie dūmi ir indīgi, kas ir īpaši bīstami neveseliem cilvēkiem un bērniem, kam plaušu tilpums ir mazāks.
