Atzīmējot ievērojamā vācbaltu rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa 250. jubileju, Jelgavas pilsētas bibliotēkas lasītavā vēl nākamo nedēļu skatāma sadarbībā ar bibliofilu Jāni Vilku veidota izstāde. Tajā aplūkojami Garlība Merķeļa darbu pirmizdevumi un tulkojumi.
Apgaismības laika domātājs, rakstnieks, publicists G.Merķelis rakstījis vāciski, taču ar saviem darbiem “Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās” (1796), “Vidzemes senatne” (1798–1799) un “Vanems Imanta” (1802) ietekmējis Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi.
Literatūrzinātnieks Pauls Daija atgādina: “Uztverot “Latviešus” kā nopietni lasāmu tekstu, būtu lietderīgi atcerēties, ka pašu Merķeli latvieši tomēr nemaz neinteresē tik ļoti, kā varētu domāt – grāmatā to raksturojumam ir atvēlētas salīdzinoši nedaudzas lappuses, bet pārējais teksts, dāsni izraibināts ar antīkās literatūras sentencēm un vairāk vai mazāk zināmu filozofu citātiem, ir veltīts galvenokārt sociālekonomiskiem un politiskiem pārspriedumiem, un galvenā kritika vērsta pret Baltijas vācu muižniekiem (tieši viņiem, nevis latviešiem Merķelis grāmatas ievadā apsola “parādīt spoguli”).”
Kā uzsvēris profesors Jānis Stradiņš, “Latvieši” “pirmoreiz parādīja izglītotajai Eiropai latviešus kā tautu, pavēstīja par to vēsturi, par nelaimīgo likteni, par necilvēcīgo dzimtbūšanas, par verdzības jūgu, kurā tā atradās. (..) Merķeļa nodoms nebūt nebija izraisīt nemierus, uguni un asinis, bet gan apelēt pie Vidzemes muižnieku un ķeizarienes Katrīnas saprāta”.
Kaut zināmas piesardzības dēļ izdota Leipcigā, grāmatas iznākšana tomēr izraisīja vācu muižnieku neapmierinātību. Tādēļ Merķelis devās uz Veimāru, kur nodzīvoja līdz 1799. gadam.
Jelgavnieki aicināti arī ielūkoties bibliotēkas krājumā un Kārļa Dziļlejas biogrāfiskajā romānā “Garlībs Merķelis” (1935), kas pieejams arī e-bibliotēkā un kura viena nodaļa stāsta par Merķeļa gaitām Jelgavā.
