Rīgas
domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts
tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par
dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to
secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā
valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Vēl
2018.gada 17.decembrī Ministrs Kaspars Gerhards, iesniedzot Rīgas domes atlaišanas
likumprojektu valdībai, uzrunājot sabiedrību, uzsvēra: “Ir paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu,
it sevišķi pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksmes” pārraudzību un
kontroli.
Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad
tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā,
kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5-7% apmērā –
Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi
“uzticības” izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt arī jānorāda, ka šis ne tuvu
nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām
“Rīgas satiksmē”. Līdz ar to, ņemot vērā konstatētos faktus, VARAM sagatavotais
likumprojekts par domes atlaišanu nekavējoties iesniegts valdībai.”
2019.gada
21.janvārī iesniegtajā Rīgas domes atlaišanas likumprojekta precizētajā
redakcijā uzskaitīti un skaidroti vairāki būtiski punkti, kas tika uzskatīti
par pietiekamu pamatu domes atlaišanai, tajā skaitā arī norādes uz to, ka
pašvaldība nav spējusi pildīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā norādīto.
Likumprojektā
jau pirms gada tika iekļauta informācija par nopietnajiem riskiem, kas var
apdraudēt pašvaldības stabilitāti un budžetu, tai skaitā risku, kas
saistīts SIA “Rīgas satiksme” sadarbības partneru un kreditoru izsniegtajiem
aizdevumiem 200 miljonu eiro apmērā, kuri jebkurā brīdī, ņemot vērā tobrīd
notiekošo un masu medijos atspoguļoto, var pieprasīt aizdevumu nekavējošu atgriešanu;
Turklāt,
tolaik iepazīstoties ar Komercķīlu reģistrā publicēto informāciju, bija
secināms, ka kopējais komercķīlu apjoms sasniedza pat aptuveni 300 miljonus
eiro. Komercķīlas atgriešanas pieprasīšana apdraudētu sabiedriskā transporta
pakalpojuma nodrošināšanu Rīgā un radītu būtisku papildus izdevumus Rīgas
pašvaldības vai valsts budžetam.
Turklāt
arī tika vērsta uzmanība uz to, ka 300 miljoni eiro ir aptuveni 35 % no visa
Rīgas pašvaldības budžeta, līdz ar to šādā situācijā pastāv risks, ka var tikt
apdraudēta arī citu pašvaldības funkciju
izpilde.
Likumprojekta
anotācijā arī norādīts, ka Rīgas pašvaldība nav veikusi nepieciešamās darbības,
lai savlaicīgi nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta prasības,
t.i. nav nodrošinājusi atbilstošā procedūrā atkritumu apsaimniekotāja/-u
noteikšanu pašvaldības teritorijai, kā arī nav noslēgusi līgumu/-us par
atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt, Rīgas dome līdz šim nav nodrošinājusi
Ministru kabineta noteikumos Nr.184 minēto prasību ieviešanu, kas, savukārt
ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā izpildīt noteikto
pienākumu līdz 2020.gadam nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai
izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju 50 % apjomā (pēc svara)
no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.
Ne
mazāk būtisks ir tas, ka no 119 pašvaldībām Rīga ir vienīgā pašvaldība, kas
tobrīd noteiktajā termiņā atbilstoši paredzētajai kārtībai nebija pieslēgusies
Būvniecības informācijas sistēmai. Tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldības rīcība,
vilcinoties noslēgt sadarbības līgumu par Būvniecības informācijas sistēmas
lietošanu, ievērojami kavēja normatīvā regulējumā paredzēto prasību īstenošanu
un pārkāpa normatīvo aktu prasības.
Protams,
tas nebūt nav viss – tikai spilgtākie piemēri, kādēļ Rīgas domes būtu
atlaižama, turklāt, jau šā gada sākumā – jo visi nepieciešamie
instrumenti šā procesa īstenošanai tika sagatavoti. Ministru kabinetam atlika
to virzīt, taču līdz Saeimai – valstiski atbildīga lēmuma pieņemšanai, šis
likumprojekts nenonāca. Neskatoties uz to, ka jau toreiz tika norādīts uz
pašvaldības nespēju pildīt savas funkcijas. Tika uzsvērts arī tas, ka netiek
ievērots Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktais. Un šogad – teju pusgadu
pēc likumprojekta iesniegšanas valdībai, rīdzinieki sagaidīja jaunu sāgu, jaunu
piedzīvojumu ar nosaukumu “TīRīga”.
Līdz
ar to ar pārliecību var teikt, ka jaunam domes sastāvam jau sen bija jābūt, ja
vien Rīgas domes atlaišanas likumprojekta iespēja nebūtu tik uzskatāmi palaista
garām. Nacionālās apvienības Rīgas nodaļa ir gandarīta, ka domes atlaišanas
process ir atsākts, un ir gatava ārkārtas vēlēšanām. Arī mūsu reitings ir
augstākais starp latviskajām partijām. Vērtēsim iespējas latviskajām opozīcijas
partijām veidot kopīgu sarakstu, lai Rīga būtu latviska.
Foto: XTV
