Jelgavas rajona Zemnieku apvienība nolēmusi apzināt un aptaujāt rajona ražojošos zemniekus par organizācijas turpmākās darbības nepieciešamību vai jaunas pašpārvaldes veidošanu.
Jelgavas rajona Zemnieku apvienība nolēmusi apzināt un aptaujāt rajona ražojošos zemniekus par organizācijas turpmākās darbības nepieciešamību vai jaunas pašpārvaldes veidošanu.
– Pašlaik Jelgavas rajona Zemnieku apvienībā ir 115 biedru, no kuriem biedra naudu maksā 60, – stāsta apvienības vadītājs Modris Jansons.
Kas paveikts desmit gados?
Lai gan skaitās, ka Jelgavas rajonā zemnieku saimniecību ir vairāki tūkstoši, reāli ražojošo varētu būt ap 250. Ir arī pagasti, kur varētu būt septiņas astoņas vai tikai trīs četras plaša patēriņa tirgum ražojošas saimniecības. Tā kā īsti precīzu ziņu nav, Zemnieku apvienība nolēma augustā izsūtīt visu pagastu zemniekiem aptaujas anketas un uzaicinājumu pēc labības nokulšanas, kas varētu būt septembrī, ierasties uz pilnsapulci. Tiks uzskatīts, ka zemnieki, kas nesniegs ziņas par sevi, tādējādi paudīs attieksmi, ka nevēlas iesaistīties apvienības darbā. Paredzēts, ka sapulcē lems par apvienības līdzšinējā darbības modeļa saglabāšanu vai jaunas pašpārvaldes veidošanu.
– Rajona Zemnieku apvienība pastāv jau vairāk nekā desmit gadu. Šajā laikā ir daudz kas paveikts, taču darbošanās notiek tikai sabiedriskā kārtā, uz entuziasma pamata. Taču cik ilgi var iztikt tikai ar biedru naudām? Vajadzīgas telpas, biroja tehnika un algots cilvēks, kas koordinētu rajona zemnieku darbu, – spriež Modris Jansons. Līdz šim rajona zemnieku organizatoru lomu uzņēmušies Modris Jansons un Latvijas Zemnieku federācijas Jelgavas nodaļas vadītāja Rita Čigāne. Desmit gadu laikā Zemnieku apvienība darbojusies kā bite, kas izauklējusi jaunas šūniņas – kooperatīvu «Tupenis», jauniešu klubu «Asni» un sieviešu klubiņu «Draudzenes». Nākotnē Zemnieku apvienība cer izveidot krājaizdevu sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību «Akots», bet Modrim Jansonam padomā radīt vīru klubiņu. Apvienība pārņēmusi arī arodbiedrības funkcijas, rīkojot dažādas ekskursijas un saviesīgus pasākumus. Spējīgākie organizāciju vadītāji aiziet uz Rīgu, piemēram, Līvija Zelle no rajona jauno zemnieku organizācijas vadītājas kļuvusi par Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) Jauno zemnieku organizācijas vadītāju. Jelgavas rajona jaunos zemniekus tagad vada Sandra Šaldere, un abas vadītājas pašlaik kopīgi Vircavā rīko LZF Jauno zemnieku organizāciju sporta spēles.
Atkal šis naudas trūkums!
Modris Jansons atzinīgi vērtē protesta akciju rīcības štāba vadītāja un arī rajona Zemnieku apvienības biedra Ulda Caunes paveikto. M.Jansona godam «kantes nerīvētu», ja kāds nāktu viņa vietā vai kļūtu par viņa palīgu. Taču pret pilnīgi jaunas zemnieku organizācijas dibināšanu apvienības vadītājs izturas skeptiski, jo protesta akcijas pierādīja, kas ir aktīvākie lauksaimnieki. Nav nepieciešams no jauna izgudrot divriteni, bet organizācijas kodols jāveido no šiem aktīvistiem. M.Jansons piebilst, ka zemnieku organizācijas līderis nevar būt speciālists visās lietās.
Daži gribētu veidot ko līdzīgu Bauskas zemnieku pašpārvaldei, taču M.Jansons iebilst, ka tā vēl joprojām nav juridiski reģistrēta organizācija un arī finansiāli nespēj sevi uzturēt. Viņaprāt, katrai sabiedriskai organizācijai, lai tā spētu pastāvēt, vajadzīgs savs budžets. Daudzu sabiedrisko organizāciju posts ir tieši līdzekļu trūkums. Tāpēc ar Lauksaimniecības likumu vien nepietiek, vajadzīgs arī likums par pašpārvaldi.
Jelgavas rajona Zemnieku apvienību, atbrīvojot no telpu īres, atbalsta rajona Padome. Taču tālruņa rēķini jāmaksā pašiem, nepieciešami līdzekļi ielūgumu, paziņojumu un citu informatīvu materiālu izsūtīšanai, vajadzētu iegādāties arī kopētāju.
Modris Jansons atzīst, ka rajona zemnieki ir grūti iekustināmi. Viņus var iesaistīt protesta akcijās, taču tas ir tikai vienas dienas lēmums. Uz ilgstošam aktivitātēm pamudināt nav tik vienkārši. M.Jansons šeit saskata arī savu vainu – kāpēc ļāvis zemniekiem iesūnot. Daudzi lauksaimnieki apguvuši jaunas tehnoloģijas, taču dažkārt neizprot, kā strādā valsts iestādes, kā darbojas likumdošanas un nodokļu sistēma.
Grib satikties un pārspriest notikumus
Rita Čigāne uzskata, ka Zemnieku apvienība ir absolūti demokrātiska organizācija, kurā katrs var nākt un darboties. Savukārt Modris Jansons spriež, ka augsts reitings ir Latvijas Zemnieku federācijai, jo vienkārši citur zemniekam nav kur iet… Arī lauksaimnieki taču vēlas dažkārt satikties, atpūsties un pārspriest jaunākos notikumus, bet apkārt virmo tik daudz baumu, tenku un puspatiesību. Tāpēc Zemnieku apvienības vadītājs spriež, ka vajadzētu reizi nedēļā rīkot zemnieku pēcpusdienas. Pulcēšanās vieta varētu būt krodziņš «Zemnieka cienasts», un zināmas iestrādes jau ir. Pēc jūlija sākumā notikušajām protesta akcijām Līčos pie Modra Jansona notika pārnovadu streikotāju tikšanās. Akciju dalībnieki no Bauskas, Dobeles un Jelgavas skatījās trīs stundas garu videofilmu par streika norisi, sprieda par rezultātiem, bet galvenais – ko darīt tālāk un kā sadarboties trim Zemgales rajoniem. Baušķenieki atzinīgi novērtējuši sadarbību ar jelgavniekiem akciju laikā, tikai žēl, ka Dobelē nav īstas zemnieku organizācijas. Zemnieki nosprieduši, ka protesta akcijas ir arī sava veida izglītošanās. Rita Čigāne secina – streiks izdevies ne tikai tāpēc ka kopā sanākušas daudzas gudras galvas, bet arī tādēļ, ka pirmoreiz tika skaidri formulētas izvirzītās prasības.
