Ar atmosfēru, kādā aizsākās Maestro Raimonda Paula skatuves gaitas, pie skatītājiem devusies izrāde “Leģendas dzimšana”. Tā veidota kā muzikāla vīzija, kurā skanēs gan R.Paula agrīnās dziesmas “Nenosūtītā vēstule”, “Ziemas vakars”, “Lai tik līst”, “Zilie lini”, “Mežrozīte”, gan tādas pasaules mūzikas pērles kā “Vaterlo tilts”, “Obladi, oblada”, “Lelle” un citas. Izrāde atklāj Maestro saistību ar norisēm pasaules mūzikā, īpaši džezā, un ietekmes uz viņa muzikālo gaumi, skaidro producente Laila Ilze Purmaliete.
“Šis nebūs retro vai džeza koncerts, bet gan izrāde, kurā skanēs visdažādāko žanru dziesmas. Koncepcijas pamatā ir fakts, ka Raimonda Paula muzikālās saknes sniedzas Eiropas un Amerikas mūzikā, ko šodien saucam par džeza standartu. Tās ir īpaši skaistas melodijas, kas ļaujas improvizācijai,” tā producente. Izrāde pievēršas Maestro radošajam periodam no 1956. līdz 1968. gadam jeb no pirmās dziesmas līdz pirmajai uzvarai “Mikrofona” aptaujā ar “Mežrozīti”.
Skatītāji uz skatuves atpazīs pirmos R.Paula dziesmu izpildītājus Aino Bāliņu, Valentīnu Butāni, Edgaru Zveju, Zigfrīdu Račiņu, Ojāru Grīnbergu un citus māksliniekus, kuru tēlus radīs dziedātāji un aktieri, kā, piemēram, Kristīne Prauliņa, Ieva Sutugova, Līga Kupča, Artūrs Biķernieks, Jaroslavs Orlovs, Jēkabs Ludvigs Kalmanis.
Tāpat klātesošs būs paša Maestro jaunības tēls, kuru iemiesos pianists Anatolijs Livča un aktieris Gints Andžāns. Pirms izrādes, kas Jelgavas Kultūras namā būs skatāma
17. decembrī pulksten 19, uz sarunu aicinājām G.Andžānu, kurš tostarp stāsta par kādu savu aizraušanos – plašu kolekcionēšanu. Un daudzās no tām skan R.Paula melodijas.
– Kā jūs raksturotu izrādes vēstījumu?
Tā ir paviesošanās laikā, kad veidojās Raimonds Pauls, viņa stilistika. Laikā, kad visā pasaulē mūzika dzīvoja dažādos stilos, bet Latvijā pieejamība tai bija diezgan ierobežota. Katra iespēja to dzirdēt bija milzīgs notikums, kas tika pārvērsts par ierakstu un hitu.
Mēģinājumu procesā man bija vairāki jaunatklājumi. Piemēram, biju dzirdējis dziesmu “Vaterlo tilts”, bet nezināju skaņdarba vēsturi. Tagad, pateicoties ļoti labi uzrakstītam izrādes teksta materiālam, man ir iespēja iepazīties un skatītājiem arī būs iespēja uzzināt par šīs dziesmas izcelsmi un kā savulaik Raimonds Pauls to iedzīvinājis latviešu valodā caur mūsu māksliniekiem.
– Kopā ar Anatoliju Livču izrādē atveidojat Raimondu Paulu. Aktiera darbs ir iejusties dažādos tēlos, bet kā ir šajā gadījumā, kad jāatveido viens no Latvijas dižgariem?
Ar šo apgalvojumu ir jāuzmanās. Ne es, ne Anatolijs nespēlējam Raimondu Paulu un nekādā ziņā viņu neattēlojam. Mēs pieskaramies Maestro kā personībai. Manā gadījumā tas notiek, citējot dažas intervijas, varbūt mazliet izkrāsojot Raimonda Paula intonāciju, savukārt Anatolijs ļoti talantīgi to dara ar taustiņiem, nodrošinot muzikālo pavadījumu. Bet mēs nekādā gadījumā nepretendējam uz Raimonda Paula spēlēšanu. Domāju, ka tas ir ļoti grūts uzdevums un tad būtu jātaisa atsevišķa izrāde, pie kuras būtu rūpīgi, smalki un ilgi jāstrādā. Tāpēc jau arī producente izrādi ir nosaukusi par muzikālo vīziju.
– Kas jums kā aktierim bija lielākais izaicinājums, strādājot pie šīs lomas?
Man dots uzdevums iejusties vairākos mazos tēlos. Iepazīstināšu skatītājus ar konkrēto laika periodu, tā zīmēm, aktualitātēm.
Runāšu ar skatītāju arī par to, kā mūsu vecāki atpūtās, kādu mūziku klausījās un kas toreiz bija aktuāls. Piemēram, tā laika ziņās tiek rakstīts, kā no Jūras atbalsta dienesta saņemti zvejas traleri, ar kuriem zvejnieki dosies jūrā un tur pavadīs 150 dienu. Šim faktoloģiskajam materiālam seko Edgara Zvejas dziedāta dziesma, kura, zinot vēsturisko fonu, nu tiek uztverta pilnīgi citādi.
Tāpat izrādē tiek izpildīta dziesma “Lelle”, kuras nosaukums itāliski skan “La bambola”. Interesanti, ka savulaik bez šīs dziesmas, kas lielai daļai šodienas klausītāju asociējas ar Aijas Vītoliņas vai Aijas Andrejevas izpildījumu, neiztika neviena ballīte. Visas meitenes bija iemācījušās itāliski kaut dažas frāzes un dziedāja līdzi šai, kā rakstīts scenārijā, feministiski koķetajai dziesmai. Šis fons palīdz iedot tai citu krāsu. Skaista dziesma, kuru klausoties katram iztēlē uzburas cita aina par konkrētā laika perioda mājas ballītēm, kurās tā skanēja.
– Vai jums iepriekš ir nācies sadarboties ar Raimondu Paulu?
Esmu ļoti laimīgs, ka dzīvoju laikā, kad man ir iespēja kāpt uz vienas skatuves ar Raimondu Paulu un kopā uzstāties. Man ir bijis tas gods būt kopā ar Maestro krastmalas koncertos, viņš ir viesojies pie mums Dailes teātra sezonas noslēguma koncertā “Spanovska ballīte”. Pagājušās sezonas noslēgumā Maestro bija pie klavierēm, bet man bija tas gods izpildīt savulaik Ingus Pētersona dziedāto skaņdarbu “Nenes zvaigznes istabā”. Teātra pasaulei Maestro ir mīļš un tuvs, tāpēc ir nācies būt ar viņu kopā uz skatuves arī izrādē “Marlēna”.
Būt uz vienas skatuves ar Maestro ir ļoti pagodinoši. Ir daudz lielāka atbildība dziedāt, kad viņš sēž pie klavierēm.
– Kāda ir Raimonda Paula mūzikas loma jūsu dzīvē – ne tikai uz skatuves, bet arī ikdienā?
Man šķiet, ka Raimonds Pauls ir daļa jebkura latvieša ikdienas. Tie nebūtu Jāņi, ja netiktu dziedātas ne vien tautasdziesmas, bet, protams, arī Raimonda Paula dziesmas. Aizbraucot pie vecākiem, virtuvē ir ieslēgts Latvijas Radio 2, kur ik pa laikam skan kāda Maestro kompozīcija. Vai tie ir Ziemassvētki, vai Dziesmu un deju svētki – Raimonds Pauls skan visur.
Man bija tas gods vest Maestro uz vienu no “Spanovska ballītes” koncertiem. Runājām, un Maestro izteica vilšanos, ka mašīnās vairs netiek iebūvēti disku atskaņotāji. Viņam ir daudz disku, mūzika taustāmā veidā, ko patīk atskaņot, taču jaunās tehnoloģijas atņem viņam šīs iespējas.
Man pašam patīk mājās veidot plašu uzkrājumu, kur sava daļa ir latviešu mūzikai. Liela daļa no tām ir Raimonda Paula mūzikas plates, līdz ar to Maestro dzīvo arī mūsmājās. Tagad it kā var ierakstīt un atrast jebko, bet ja tev kaut kas ir tuvs un mīļš… Ja uzlieku mājās kādu Raimonda Paula plati, tā skan pilnīgi citādi, nekā klausoties dziesmas “YouTube” vai “Spotify”.
– Kuras skaņu plates ir iecienītākās jūsmājās?
No Paula – neatceros plates nosaukumu, bet uz tās ir Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs. Tad ir vairāku gadu “Mikrofona” ieraksti, kur, protams, daļa skaņdarbu ir Maestro mūzika. Vēl ir tāda dzeltena plate, uz kuras virsū lieliem sarkaniem burtiem rakstīts “Raimonds Pauls”.
– Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētki. Vai jūs var dzirdēt arī kādā svētku projektā?
1. decembrī uzstājos Pēterbaznīcā kopā ar Martu Kristianu Kalniņu, kā arī Kristiānu Stirāni un Līvu Kalniņu no “Putnu balles”. Šoziem vairāk darbojos kā Ziemassvētku pasākumu vadītājs. Arī “Leģendas dzimšana” ir mūzikas svētki, un visi pieci koncerti iekrīt ziemas periodā.
